Vārme (zeme)
- Šis raksts ir par senprūšu zemi. Par citām jēdziena Vārme nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vārme (latīņu: Warmia, vācu: Ermland) jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā. Atradās Pasarges (tagad Paslenkas) upes baseinā un robežojās ar Baltijas jūru ziemeļos, Bārtas, Notangas zemēm austrumos, Pagudes zemi rietumos.
Vēsture labot šo sadaļu
Prūsijas krusta kara sākumā Vācu ordenis līdz 1242. gadam ieņēma Vārmi un citas prūšu zemes. Šīs zemes vārda izcelsmi saista ar prūšu valodas vārdiem wormyan, warmun (sarkans). 1249. gadā tā latīniski nodēvēta par Warmia, bet 1262. gadā vāciski par Wormeland.
Lielās prūšu sacelšanās laikā 1260. gadā vārmieši par savu vadoni ievēlēja Glappi. 1266. gadā Brandenburgas markgrāfistes valdnieki uzcēla pili kaimiņos esošajā Notangas zemē un nosauca to par Brandenburgu. Tomēr jau tūlīt pēc hercogu došanās mājup pili ieņēma un iznīcināja Glappes vadītie vārmieši.
Pēc Vārmes pakļaušanas un kristianizēšanas tika izveidota Varmijas bīskapija, kas bija viena no četrām Prūsijas diecēzēm Rīgas arhibīskapijas sastāvā. 1299. gadā pirmo reizi minēts tās vāciskotais nosaukums Ermelandt, vēlāk Ermland.
Līdz 1466. gadam Varmijas bīskapija bija Vācu ordeņa valsts sastāvā, bet pēc Trīspadsmitgadu kara poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. Astronoms Nikolajs Koperniks darbojās Varmijas bīskapijas kapitulā Heilsbergā, bet Polijas-Vācu ordeņa karā (1519-1521) kā bīskapijas bruņoto spēku virspavēlnieks vadīja Varmijas bīskapijas pilsētu aizstāvēšanu. 1772. gadā, pēc Polijas Pirmās dalīšanas, Varmija iekļāvās Prūsijas karalistē. Kopš 1946. gada Polijas sastāvā.