Pamede (zeme)

Pamede (latīņu: terra Pomesania, vācu: Pomesanien) jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā. Pamede atradās starp Vislas un Ilfingas (tagad Elblongas) upēm un robežojās ar Baltijas jūru ziemeļos, Pomereliju rietumos, Kulmas zemi dienvidos un Pagudes zemi austrumos.

Pamede (Pomesanien) un pārējās prūšu zemes

Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā.

Vēsture

Pamedieši pirmo reizi pieminēti Duisburgas Pētera hronikā kā viena no prūšu ciltīm. Šīs zemes vārda izcelsmi saista ar senprūšu valodas vārdiem pa (pie) un mede (meža) no kā cēlies zemes Duisburgas Pētera minētais latīniskais nosaukums terra Pamesania. Prūsijas krusta kara sākumā Vācu ordenis 1232. gadā ieņēma Pamedi un Kvidinas pilskalnā uzcēla Marienverderas pili (Marienwerder). Pēc Pamedes zemes pakļaušanas un kristianizēšanas to sadalīja starp Vācu ordeni un Pamedes bīskapiju Rīgas arhibīskapijas pakļautībā. Marienverderas pils 1254. gadā kļuva par Pomezānijas bīskapu rezidences vietu.

Lielās prūšu sacelšanās laikā 1260. gadā pamedieši bija vienīgā prūšu cilts, kas nesacēlās pret krustnešiem.

1309. gadā Vācu ordeņa mītnes vieta tika pārcelta no Venēcijas uz Marienburgu, līdz Grunvaldes kaujai Marienburgas pils bija Vācu ordeņa lielmestru dzīvesvieta un ordeņa valsts politiskais centrs.

Līdz 1466. gadam tā bija Vācu ordeņa valsts sastāvā, bet pēc Trīspadsmitgadu kara ziemeļu daļa ar Marienburgas pili nokļuva poļu Karaļa Prūsijas sastāvā. Dienvidu daļa palika Vācu ordeņa, no 1525. gada Prūsijas hercogistes pakļautībā, kopš 1772. gada abas daļas nokļuva Prūsijas Karalistes, un kopš 1945. gada Polijas Tautas Republikas sastāvā.