Karš

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem. Karš ir pretējs mieram, kas savukārt nozīmē kara neesamību.

Karš var norisināties vienā vai vairākos karadarbības teātros. Bieži kara gaitā notiek vairākas kampaņas. Atsevišķu kampaņas sastāvdaļu konkrētā vietā sauc par kauju.

Karš starp valstīm bieži sākas ar kara pieteikšanu, tomēr pilsoņu kara gadījumā parasti tas tā nav. Karadarbības vešanu reglamentē starptautiski līgumi, no kuriem pazīstamākās ir Ženēvas konvencijas, tomēr dažkārt tās tiek pārkāptas.

Vēsture

Karadarbība tradicionāli ir bijusi bruņota karojošo pušu darbība uz sauszemes. Tās rezultātā tiek okupētas vai aizstāvētas konkrētas teritorijas.

Aizvēsturiskajos karos, kas norisinājās akmens, bronzas un dzelzs laikmetos, ieroči bija primitīvi. Tie galvenokārt bija šķēpi un cirvji, kurus izmantoja pirms vismaz 35 tūkstošiem gadu. No alu zīmējumiem ir konstatēts, ka šajā laikā cilvēku ciltis viena otrai regulāri arī uzbruka. Tās bija atsevišķas kaujas. Liecības par liela mēroga kariem šajā laikā nav atrastas.

Senajos laikos parādījās zobeni, kā arī sāka izmantot zirgus, lai ātrāk pārvietos kaujas laikā. Tuvajos Austrumos tika izgudroti arī kaujas rati, kas ātri izplatījās arī Eiropā. Viduslaikos tika ieviestas bruņas. Karadarbība stipri izmainījās 14. gadsimtā, kad tika izgudrots šaujampulveris un karos sāka izmantot šaujamieročus.

20. gadsimta sākumā sāka izmantot bruņutehniku, īpaši tankus. Pirmā pasaules kara laikā sāka izmantot lidmašīnas. Otrajā pasaules kara laikā tika izmantoti pirmie kodolieroči — Amerikas Savienotās Valstis nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.

Kara ētika

Mūsdienās karš tiek uzskatīts par nevēlamu, morāli nepieņemamu darbību. No otras puses skatoties, daudzi uzskata, ka bruņošanās ir nepieciešama kaut vai tāpēc, lai kara gadījumā varētu aizstāvēt valsti vai citas vērtības. Politisku kustību, kas nosoda karus un cīnās pret to sākšanos, sauc par pacifismu. Viens no slavenākajiem pacifistiem pasaulē ir Mohandāss Karamčands Gandijs.

Kara ētika ļauj pamiera laikā pretinieka pusei apbedīt kaujas laukā kritušos.

Kara cēloņi

Bieži kara cēloni ir visai grūti konstatēt. Tie var būt teritoriāli, reliģiski, ekonomiski vai ideoloģiski strīdi. Parasti kara leģitimitātei kāda no pusēm izvēlas kādu iemeslu. Pusi, kura izraisa karu, mēdz dēvēt par agresoru, tomēr arī agresora definēšana bieži sagādā grūtības.

Lielākie kari pēc mirušo skaita

• Otrais pasaules karš (1939—1945) — miruši 60—72 miljoni
• Aņši nemieri Ķīnā (755—763) — miruši 36 miljoni
• Mongoļu impērijas iekarojumi (13. gadsimts) — miruši 30—60 miljoni
• Cjinu dinastijas kari ar Minu dinastiju Ķīnā (1616—1662) — miruši 25 miljoni
• Pirmais pasaules karš (1914—1918) — miruši 20 miljoni

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)