Morāle (franču: morale, kas savukārt no latīņu: moralis — 'tikumīgs') ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Morāle ir vēsturiski mainīga, atkarīga no kultūras, sociālajiem apstākļiem un laika perioda. Tā kalpo par vadlīniju cilvēku savstarpējās attiecībās, uzvedībā un lēmumu pieņemšanā.

Alegorija par morāli. (Tintoreto glezna)

Par morāli dēvē arī tikumisku atziņu vai secinājumu, vai arī pamācību, kas var būt pausta, piemēram, literārā darbā, mācībā vai filozofiskā tekstā.

Morāles elementi

labot šo sadaļu
  • Normas — konkrēti uzvedības noteikumi, kas nosaka, kas ir pieņemams un kas nav (likumi, noteikumi, sabiedriskās normas)
  • Principi — vispārīgi morāles pamatnoteikumi, kas vadās pēc augstākām vērtībām (taisnīgums, godīgums, cieņa)
  • Vērtības — fundamentāli uzskati, kas nosaka, kas ir svarīgs un vērtīgs dzīvē (brīvība, laime, mīlestība)
  • Tikumi — pozitīvas īpašības vai rakstura iezīmes, kas tiek vērtētas sabiedrībā (drosme, līdzjūtība, pacietība)

Morāle literatūrā un mākslā

labot šo sadaļu

Morāle bieži tiek izteikta literatūrā, mākslā un filozofijā, lai paustu tikumiskās atziņas, vērtības un dzīves mācības. Literāros darbos morāle var izpausties kā:

  • Fabulas morāle: Īsa, skaidra pamācība vai atziņa, ko sniedz fabulas beigās.
  • Dramatiskā mācība: Morālās dilemmas un ētiskās problēmas, kas tiek izspēlētas dramaturģijā.
  • Filozofiskie traktāti: Dziļi analītiski darbi, kas pēta un apspriež morāles jautājumus.