Atvērt galveno izvēlni
Starptautiska flote Arābijas jūrā

Kara flote ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē. Jūras kara flote risina šādus uzdevumus: cīņa pret ienaidnieka jūras kara floti, jūras blokādes veikšana, transporta kuģu eskortēšana un aizsardzība, piekrastes aizsardzība no jūras puses, kā arī triecienu izdarīšana un iebrukums ienaidnieka teritorijā no jūras puses. Modernajā jūras kara flotē ir vairāku tipu karakuģi, kas paredzēti dažādu uzdevumu veikšanai. Vislielākie karakuģi ir aviācijas bāzeskuģis, līnijkuģis, eskadras mīnu kuģis, krasta apsardzes kuģis un zemūdenes.

Karakuģu vēstureLabot

Pirmie īstie karakuģi bija seno grieķu un romiešu triēras, kurās izmantoja airus un buras. Karakuģu attīstību sekmēja šaujamieroču un tvaika dzinēju izgudrošana, kā arī tērauda lokšņu izmantošana kuģubūvē. Līdz aviācijas bāzeskuģu ieviešanai, lielākie karakuģi bija līnijkuģi. Tie bija projektēti smagai bombardēšanai, tāpēc bija aprīkoti ar līdz pat 16 collu lielgabaliem. To ātrums bija salīdzinoši mazs, jo kuģi bija lieli un ar smagām bruņu plāksnēm.

Pirmās ziņas par kuģu izmantošanu militāriem mērķiem Latvijas piekrastē ir no 13. gadsimta. 1210. gada pavasarī, kad krustneši no Rīgas caur Irbes jūras šaurumu kārtējo reizi devās atpakaļ uz Vāciju, izcēlās kauja ar kuršiem. Jūras kaujā krita ap 30 krustnešu. Tā paša gada jūlijā kurši ar kuģiem ieradās Daugavgrīvā un pie Rīgas uzsāka cīņu ar vācu bruņiniekiem.

1211. g. pēc kaujas pie Kaupo pils (Turaidā) vācieši Gaujas grīvā atņēmuši vietējiem iedzīvotājiem kara laivas (kuģus).[1]

Noteiktākas ziņas par kuģu būvniecību un jūrniecību ir sastopamas 17. gs. vidū. Kurzemes hercogu Jēkaba un Kazimira laikā liela vērība tika veltīta kuģu būvei un kuģniecībai. Zināms, ka abu šo hercogu valdīšanas laikā Ventspilī un citur gar Kurzemes piekrasti uzbūvēti 111 kuģi. Tos būvēja latviešu un lībiešu dzimtļaudis.

 
Latvijas Kara flotes mīnu traleris Virsaitis.

Kurzemes hercogistes kuģi galvenokārt gāja gar Āfrikas rietumu piekrasti uz Gambiju, un Der Cabeljau, ejot uz Tobago, šķērsoja Atlantijas okeānu. 1668. g. kuģis (Kabeļjavs) izbrauca uz siļķu zveju Ziemeļjūrā. Ļoti bieži Kurzemes kuģi apmeklēja Francijas, Anglijas, Spānijas, Norvēģijas un citu Eiropas valstu ostas. Daļa tolaik būvēto tirdzniecības kuģu bija apbruņoti ar lielgabaliem, tā ka vajadzības gadījumā tie varēja cīnīties pret pirātiem. Kuģus Kurzemē pasūtīja pat Francija, Anglija un citas valstis. Kuģu vadītāji galvenokārt bija ārzemnieki, bet komanda sastāvēja no vietējiem iedzīvotājiem. Jūrniecības vēsturē zināms divklāju kuģis Der Schwan (Gulbis) ar 40 lielgabaliem, ko vadījis kapteinis R. Kronūšs. Tolaik ostas bija gar visu piekrasti — upju grīvās, bet piestātnes — vienkārši pludmalē netālu no krasta zemē iedzīti mieti.[2]

Par Latvijas Kara flotes dibināšanas datumu uzskata 1919. gada 10. augustu, kad pie Latvijas Bruņoto spēku Virspavēlnieka ģenerāļa D.Sīmansona štāba tika nodibināta Jūras nodaļa, kurā iekļāva iepriekš dibināto jūrnieku rotu un Mīnu izzvejošanas partiju.

1919. gada novembrī Jūras nodaļu pārdēvēja par Jūras daļu. Jūras daļa deva ievērojamu ieguldījumu t.s. bermontiādē. Daugavas kreisajā krastā, Daugavgrīvas cietokšņa apkaimē, tā desantēja 9. Rēzeknes kājnieku pulku, piedalās kaujās pie Voleru muižas, Vārnukroga, Šmita cementa rūpnīcas, piedalījās Jelgavas ieņemšanā, realizēja diversantu vienības izsēdināšanu pie Ragaciema.

1924. gadā atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, kuru, savukārt, 1938. gadā pārdēvēja par Latvijas Kara floti. Latvijas Kara flotes sastāvā bija mīnu traleris Virsaitis, zemūdeņu bāzes kuģis Varonis, mīnu divizions ar diviem mīnu aizžogotājtraleriem, zemūdeņu divizions ar divām zemūdenēm un jūras aviācijas divizions ar sešām lidmašīnām.

Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa Sams. Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.

LīdzekļiLabot

KuģiLabot

Nosaukums Apraksts Piemērs
Aviācijas bāzeskuģis Lielākie mūsdienu karakuģi. Lai arī lielākā daļa no tiem nes lidmašīnas un helikopterus, daži nes tikai helikopterus. Tiem ir šaura virsbūve, lai atvēlētu vairāk vietas uz lidojumu klāja.[3] Mazākie aviācijas bāzeskuģi var būt vienlaicīgi arī desanta kuģi, kuri izsēdina krastā tehniku un karavīrus ar amfībijām, helikopteriem vai kuteriem. Spānijas jūras kara flotes aviācijas bāzeskuģis Juan Carlos I.  
Kreiseris Kreiseri ir mazāki par kādreiz populārajiem līnijkuģiem, bet lielāki par eskadras mīnu kuģiem. Tie ir projektēti, lai apvienotu uguns jaudu ar ātrumu, tādēļ kreiseriem ir mazāki lielgabali un raķetes salīdzinot ar līnijkuģiem.[3] Mūsdienu kreiseros lielgabalus ir aizstājušas spārnotās raķetes un tie spēj iznīcināt mērķus dziļi ienaidnieka teritorijā. Šī iemesla dēļ tos bieži sauc par raķešu kreiseriem. 2018. gadā kreiseri ir tikai ASV un Krievijas bruņojumā. ASV jūras kara flotes Ticonderoga klases raķešu kreiseris USS Port Royal.  
Eskadras mīnu kuģis Eskadras mīnu kuģi (Эскадренный миноносец — krievu val., Destroyer — angļu val.) ir paredzēti eskortam. Tie pārņem kreiseru funkcijas un papildus parastajiem lielgabaliem nes vadāmās raķetes.[3] Kuģu nosaukums cēlies no tā, ka Krievijas Impērijā torpēdas sauca par pašgājējām mīnām. ASV jūras kara flotes Arleigh Burke klases eskadras mīnu kuģis USS Winston S. Churchill.  
Fregate Fregates ir paredzētas eskortam. Daudzas fregates iedalās pretzemūdeņu fregatēs un pretgaisa aizsardzības fregatēs un tās ir apbruņotas ar ieročiem, lai iznīcinātu attiecīgi zemūdenes vai lidaparātus.[3] Karaliskās Nīderlandes jūras kara flotes De Zeven Provinciën klases pretgaisa aizsardzības fregate HNLMS Tromp  
Korvete Neliels karakuģis, kurš paredzēts piekrastes aizsardzībai. Zviedrijas jūras kara flotes Visby klases korvete HSwMS Helsingborg  
Raķešu kuteris Neliels, ātrs karakuģis bruņots ar pretkuģu raķetēm, bet vājām pašaizsardzības spējām. Bieži tiek izmantots kā lēta alternatīva lielākiem karakuģiem attīstības valstu jūras kara flotēs. Somijas jūras kara flotes Hamina klases raķeškuteris Pori.  
Lielgaballaiva Neliels karakuģis bruņots ar lielgabaliem, granātmetējiem un prettanku raķetēm.[4][5] Kuģis klāts ar bruņu plāksnēm aizsardzībai pret strēlnieku ieroču uguni un paredzēts izmantošanai galvenokārt upēs pret ienaidnieka sauszemes spēkiem. Ukrainas jūras kara flotes Gyurza-M klases lielgaballaiva Akkerman.  
Patruļkuģis Patruļkuģi ir ļoti atšķirīgi pēc savas uzbūves. Tie ir būvēti ātrumam un labām manevrēšanas spējām. Patruļkuģus bieži apgādā ar gāzes turbīnām, bet tās ir dārgas ekspluatācijā. Tādēļ šie kuģi var tikt apgādāti ar dīzeļdzinējiem ekonomiskā ātruma nodrošināšanai.[3] Izmanto arī elektrokuģus, kur galvenā dzinēja funkciju pilda elektrodzinējs, bet elektrību ražo dīzeļģeneratori. Patruļkuģi ir vāji bruņoti ar zemām pašaizsardzības spējām. Tos izmanto jūras uzraudzībai, kā arī tādu civilu uzdevumu veikšanai kā meklēšana un glābšana, naftas piesārņojuma savākšana vai policejiskām funkcijām. Bieži patruļkuģi ir ne tikai jūras kara flotes, bet arī robežsardzes, krasta apsardzes, policijas vai zvejas inspekcijas bruņojumā. Pēc izmēra patruļkuģus var iedalīt jūras patruļkuģos (Offshore patrol vessel — angļu val.), piekrastes patruļkuģos (Coastal patrol vessel — angļu val.) un piekrastes patruļlaivās (Coastal patrol boat — angļu val.). Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldes jūras patruļkuģis Kindral Kurvits  
Zemūdene Zemūdenes var iedalīt dīzeļelektriskajās un ballistisko raķešu zemūdenēs. Otrā pasaules kara beigās dīzeļelektriskās zemūdenes pārsvarā izmantoja cīņai ar virsūdens kuģiem, izlūku un bruņotu vienību iefiltrēšanai un izvešanai, kā arī izlūkošanai. Attīstoties vadāmajām torpēdām, hidrolokatoriem un kodolreaktoriem, zemūdenes kļuva spējīgas efektīvi cīnīties vienai pret otru. Attīstoties no zemūdenēm palaižamām atomraķetēm un spārnotajām raķetēm, zemūdenes ieguva iespaidīgas un tāla darbības rādiusa spējas uzbrukt zemes un jūras mērķiem ar dažādiem ieročiem — sākot no kasešmunīcijas un beidzot ar kodolieročiem.[3] Krievijas jūras kara flotes Lada klases dīzeļelektriskā zemūdene Sankt-Peterburg.  
Desanta kuģis Desanta kuģus var iedalīt tādos, kuri izsēdina krastā tehniku un karavīrus ar amfībijām, helikopteriem vai kuteriem, bet paši atrodas jūrā, un tādos, kuri izsēdina krastā tehniku un karavīrus nolaižot priekšgala rampu. Pirmā veida kuģu pakaļgalā var būt izvietots doks. Kad kuģis palielina savu iegrimi, dokā ieplūst ūdens un tur izvietotie kuteri un amfībijas var iznākt ārā. Šī veida desanta kuģi vienlaicīgi var būt arī aviācijas bāzeskuģi. Otrā veida kuģi izdevīgi, ja jānogādā krastā tāda smagā tehnika kā tanki. ASV jūras kara flotes San Antonio klases desanta kuģis.  
Mīnu meklētājs Mīnu meklētājs paredzēts ienaidnieka izvietoto jūras mīnu meklēšanai un iznīcināšanai. Mīnu meklēšanas laikā, dažreiz, galvenā dīzeļa vietā izmanto elektrodzinēju, lai samazinātu vibrāciju un troksni, kurš var iedarbināt mīnas akustisko detonatoru. Līdzīga iemesla dēļ, lai neiedarbinātu magnētisko detonatoru, kuģu korpusus bieži gatavo no stikla šķiedras. Beļģijas jūras kara flotes Tripartite klases mīnu meklētājs Bellis.  

AviācijaLabot

Nosaukums Apraksts Piemērs
Iznīcinātājs Iznīcinātāji no aviācijas bāzeskuģa klāja var pacelties ar katapultas palīdzību vai arī tiem ir nepieciešams īss skrejceļš, kurš beidzas ar tramplīnu. Lidmašīnas nosēžoties ar āķi aizķer bremzējošās troses vai arī nosēžas vertikāli. Nosēžoties vertikāli, reaktīvā dzinēja strūkla tiek virzīta nevis uz lidmašīnas aizmuguri, bet vertikāli uz leju. Lieliem aviācijas bāzeskuģiem izmanto katapultu un bremzējošās troses (Catapult-Assisted Take Off But Arrested Recovery (CATOBAR) — angļu val.). Maziem aviācijas bāzeskuģiem ir tramplīns, bet lidmašīnas nosēžas vertikāli (Short Take-Off and Vertical Landing (STOVL) — angļu val.). Iznīcinātājus izmanto gaisa mērķu, kā arī ienaidnieka jūras un krasta mērķu iznīcināšanai ar raķetēm un aviobumbām. Apvienotās Karalistes jūras kara flotes īsa pacelšanās skrejceļa, vertikālās nolaišanās (STOVL) iznīcinātājs Harrier GR9 (tika izmantots līdz 2010. gadam)  
Helikopters Helikopterus jūras kara flotē izmanto pārsvarā cīņai pret zemūdenēm. Šie helikopteri var būt apgādāti ar trosē nolaižamiem vai jūrā nometamiem hidrolokatoriem, zemes magnētiskā lauka anomāliju mērierīcēm un citiem sensoriem. Atklājot ienaidnieka zemūdeni, tie var nomest jūrā torpēdas. Helikopterus izmanto arī jūras mīnu izlikšanai vai pretkuģu raķešu izšaušanai. Uz nelieliem aviācijas bāzeskuģiem, kur nav tālās radiolokācijas novērošanas lidmašīnu, helikopteri nes tālās radiolokācijas novērošanas radaru, lai savlaicīgi atklātu ienaidnieka gaisa mērķus. Katapultējušos pilotus no jūras izceļ ar meklēšanas un glābšanas helikopteriem. Uz desanta kuģiem helikopterus izmanto jūras kājnieku nogādāšanai krastā un to uguns atbalstam. Indijas jūras kara flotes tālās radiolokācijas novērošanas helikopters Ka-31.  
Jūras patruļlidmašīna Šīs lidmašīnas bāzējas krastā un tām piemīt liela autonomija. Patruļlidmašīnas spēj izlūkot ievērojamas jūras platības un atklāt ienaidnieka kuģus, zemūdenes, kā arī jūrā pazudušas laivas un citus mērķus. ASV jūras kara flotes patruļlidmašīna P3C Orion. Caurule lidmašīnas aizmugurē ir magnētisko anomāliju sensors. Melnie punkti uz aizmuguri no spārniem ir paredzēti hidrolokatora boju nomešanai ūdenī. Informāciju no bojām iegūst ar radiosakaru palīdzību.  

Krasta vienībasLabot

Nosaukums Apraksts Piemērs
Radars Krasta radara stacijās uzstāda jūras radarus, kuri nodrošina tādu pašu informāciju, kādu sniegtu uz piekrasti nosūtīts kuģis. Krasta radaru tīkls var pārklāt visu valsts piekrasti. Tā kā radars uzstādīts mastā, tā darbības attālums lielāks nekā analogam kuģa radaram. Šos radarus var izmantot arī kuģošanas līdzekļu meklēšanas un glābšanas operācijās. Portugāles Nacionālās Republikāniskās Gvardes krasta radara stacija.  
Pretkuģu raķešu komplekss Pretkuģu raķešu kompleksi ir lēta alternatīva karakuģiem. Kompleksos izmanto tādas pašas pretkuģu vadāmās raķetes, kādas ir kuģu bruņojumā. Horvātijas jūras kara flotes mobilais pretkuģu raķešu RBS-15 komplekss.  
Pašgājējs lielgabals Lēta alternatīva pretkuģu raķešu kompleksiem. Pie trūkumiem jāmin tas, ka lielgabala granātu ir iespējams pamanīt ar radaru[6] un tā, atšķirībā no raķetes, nevar mainīt savu trajektoriju. Kuģim ir laiks, lai izvairītos no granātas trāpījuma. Darbības attālums apmēram 22 km salīdzinot ar pretkuģu raķešu kompleksa vairāk nekā 300 km.[7][8] Krievijas jūras kara flotes pašgājējs lielgabals A-222 Bereg.  

BruņojumsLabot

Nosaukums Piemērs Nosaukums Piemērs
Zenītlielgabals ASV jūras kara flotes zenītartilērijas komplekss Phalanx CIWS (close-in weapon system (CIWS) — angļu val.). Ar radaru vadāms zenītlielgabals, kurš paredzēts pretkuģu raķešu iznīcināšanai, kad pārējie pretgaisa aizsardzības līmeņi izrādījušies neefektīvi.   Zenītraķete ASV jūras kara flotes vidēja darbības rādiusa zenītraķete RIM-162 ESSM (Evolved SeaSparrow Missile — angļu val.). Raķete tiek vadīta uz ienaidnieka pretkuģu raķeti vai lidaparātu izmantojot radiosakarus. Atrodoties mērķa tuvumā, raķete savai vadībai izmanto no pretkuģu raķetes atstaroto sava kuģa radara signālu.[9] Kad zenītraķete atrodas mērķa tiešā tuvumā, nostrādā tās distances detonators un mērķis tiek iznīcināts ar šķembām.  
Lielgabals ASV jūras kara flotes 62. kalibra 5 collu automātiskais lielgabals Mk 45.   Pretkuģu raķete Horvātijas jūras kara flotes pretkuģu raķešu RBS-15 konteineri uz raķešu kutera. Raķete RBS-15 atrod mērķi izmantojot dotās mērķa koordinātas un inerciālās navigācijas sistēmu vai iebūvētu GPS uztvērēju. RBS-15 tuvojās mērķim pa zemu trajektoriju, jūras virsmas tuvumā, lai ienaidnieka radars to atklātu tikai nedaudz tālāk par horizontu. Atrodoties mērķa tuvumā, raķete savai vadībai izmanto iebūvētu radaru.[7] Tiek izmantots vai nu distances vai kontakta detonators.  
Torpēda Francijas un Itālijas kopražojuma vieglā pretzemūdeņu torpēda MU90 Impact. Torpēda atrod mērķi izmantojot pasīvu vai aktīvu (tai ir iebūvēts hidrolokators) akustisko mērķnorādi. MU90 Impact dzinējs ir elektrisks ūdensmetējs.   Pretzemūdeņu raķete Pretzemūdeņu raķetes ir nevadāmas raķetes, kuru kaujas galviņa ir torpēda. Pamanot ienaidnieka zemūdeni ar kuģa hidrolokatoru, tās virzienā tiek izšauta pretzemūdeņu raķete. Virs zemūdenes no raķetes atdalās torpēda un nolaižas ūdenī ar izpletņa palīdzību. Ūdenī torpēda, izmantojot pasīvo vai aktīvo akustisko mērķnorādi, atrod un iznīcina zemūdeni.  
Jūras mīna Dažādu tipu jūras mīnas: 1 un 2 — dreifējošās mīnas; 3 — enkurmīna; 4 — enkurmīna ar īsu ķēdi; 5 — dibena mīna; 6 — torpēdas mīna; 7 — uzpeldošā mīna. Jūras mīnas var iedarbināt ar kontakta, magnētisko, akustisko un ūdens spiediena (kuru izraisa tuvumā esošs kuģis) detonatoru vai to kombinācijām.   Dziļumbumba Indijas jūras kara flotes reaktīvais bumbu metējs RBU-6000 (Реактивно-бомбомётная установка (РБУ) — krievu val.). Reaktīvais bumbu metējs ar nevadāmām raķetēm izmet dziļumbumbas jūrā. Tās grimst un sasniedzot noteiktu dziļumu (ūdens spiedienu) eksplodē. Triecienvilnis izplatās nesaspiežamajā ūdenī un iznīcina zemūdeni. Dziļumbumbas izmanto tikai uz Krievijā būvētiem kuģiem.  
Spārnotā raķete ASV jūras kara flotes spārnotā raķete BGM-109 Tomahawk. Raķete atrod mērķi izmantojot apvidus kontūru saskaņošanu (Terrain Contour Matching (TERCOM) — angļu val.) ar iepriekš atmiņā ielādētu ciparu formāta topogrāfisko karti. Lidojuma laikā raķete salīdzina radara altimetra datus ar karti un korektē inerciālās navigācijas sistēmu.[10] Papildus spārnotās raķetes atmiņā tiek ievadīts mērķa ciparu formāta attēls no izlūklidmašīnas. Raķete salīdzina ievadīto attēlu ar attēlu, ko filmē kamera no pašas raķetes (Digital Scene Matching Area Correlation (DSMAC) — angļu val.). Salīdzināšanas rezultātus izmanto inerciālās navigācijas sistēmas korektūrai. BGM-109 Tomahawk izmanto uzbrukumam sauszemes mērķiem.   Ballistiskā raķete Apvienotās Karalistes jūras kara flotes ballistiskā raķete UGM-133 Trident II. Ballistiskās raķetes izmanto kodolatturēšanai. Tās izvieto uz atomzemūdenēm un aprīko ar kodolgalviņām.  

OrganizācijaLabot

 
ASV jūras kara flotes ekspedīcijas trieciengrupas Saipan sastāvs

Karakuģi var pildīt uzdevumus individuāli vai grupā. Mazs skaits kuģu var tikt apvienots eskadrā.[11] Visas viena okeāna eskadras var tikt apvienotas attiecīgā flotē. Valstīs, kurām ir aviācijas bāzeskuģi, veido aviācijas bāzeskuģa trieciengrupas (Carrier strike group (CSG) — angļu val.). Aviācijas bāzeskuģa trieciengrupa var sastāvēt no aviācijas bāzeskuģa, vismaz viena kreisera, eskadras ar eskadras mīnu kuģiem vai vismaz diviem eskadras mīnu kuģiem vai fregatēm un aviācijas bāzeskuģa aviācijas. Dažreiz aviācijas bāzeskuģa trieciengrupā iekļauj arī zemūdenes, jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģi vai apgādes kuģi.

Valstīs, kurās ir jūras kājnieki, var tikt veidotas ekspedīcijas trieciengrupas (Expeditionary strike group (ESG) — angļu val.). Ekspedīcijas trieciengrupa var sastāvēt no desanta eskadras, helikopteru eskadriļas un jūras kājnieku bataljona. Desanta eskadra var sastāvēt no maza aviācijas bāzeskuģa, kurš vienlaicīgi ir arī desanta kuģis, diviem mazākiem desanta kuģiem, kreisera, eskadras mīnu kuģa, fregates, zemūdenes un jūras patruļlidmašīnas.

Dažreiz veido operatīvās grupas (Оперативная группа — krievu val., Task force — angļu val.), kuras ir nepastāvīgas vienības, izveidotas uz laiku, noteikta uzdevuma veikšanai un var sastāvēt no dažādiem kuģu tipiem.

Jūras kājniekiLabot

 
Krievijas jūras kājnieki izkrauj bruņu tehniku mācību Zapad 2013 laikā Kaļiņingradā.

Par jūras kājniekiem sauc jūras desanta operāciju veikšanā īpaši apmācītus kājniekus. Jūras kājnieku bruņojumā var būt tāda pati bruņu tehnika, kāda ir motorizēto kājnieku bruņojumā, bet var būt arī amfībijas. Amfībiju gadījumā tās tiek izmantotas ne tikai jūras kājnieku pārvietošanai un uguns atbalstam krastā, bet arī karavīru pārvietošanai no desanta kuģa uz krastu, kā arī uguns atbalstam no jūras puses. Amfībijas ērtas, ja nokļūstot līdz krasta līnijai jāšķērso koraļļu rifi vai sēkļi, kuri var būt šķērslis kuģiem, kuteriem vai laivām.

Bieži jūras kājniekus izmanto sauszemes spēku uzdevumu pildīšanai bez jūras desanta operāciju veikšanas. Savi jūras kājnieki ir arī Bolīvijai un Paragvajai, kurām nemaz nav pieejas jūrai.

Dažu valstu jūras kara flotes sastāvā veido speciālo uzdevumu vienības. Tās paredzētas speciālo uzdevumu veikšanai, ja tie sākas un beidzas upē, jūrā, piekrastē, purvā vai upes deltā, kā arī zemūdens speciālo operāciju veikšanai. Līdzīgi kā ar jūras kājniekiem, jūras kara flotes speciālo uzdevumu vienības bieži izmanto speciālo uzdevumu veikšanai tālu no jūras.

AtsaucesLabot

  1. Indriķa hronika.
  2. Legzdiņš H. Navigācija. — I. daļa. Izdevniecība "Zvaigzne", 1971. 6.—7. lpp.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Blakey T. N. English for Maritime Studies. — 2nd edition Prentice Hall International Ltd., 1987. 229 — 230. lpp. ISBN 0132813793
  4. Бронированный артиллерийский катер «Гюрза-М» Завод «Кузница на Рыбальском» Skatīts: 2018. gada 14. decembrī
  5. Katran-M CIWS (Close-In Weapon System) — Ukraine Defense Technology PH Skatīts: 2018. gada 14. decembrī
  6. Ship Counter-Battery Radar G2mil. Skatīts: 2018. gada 21. novembrī
  7. 7,0 7,1 The RBS 15 family SAAB. Skatīts: 2018. gada 22. novembrī
  8. Береговой мобильный артиллерийский комплекс А-222 «Берег» Военное обозрение. Skatīts: 2018. gada 22. novembrī
  9. Cevasco F. Evolved SEASPARROW Missile: The Evolution Continues Common Defense Quarterly 60. lpp.
  10. SLAM Supersonic Low-Altitude Missile GlobalSecurity.org. Skatīts: 2018. gada 29. novembrī
  11. Vienības. Nacionālie bruņotie spēki. Skatīts: 2018. gada 1. decembrī

Ārējās saitesLabot