Kauja pie Turaidas (1211)

Šis raksts ir par 1211. gada kauju pie Turaidas. Par citām jēdziena Kauja pie Turaidas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kauja pie Turaidas notika 1211. gada vasarā un bija viena no Livonijas krusta karu lielākajām kaujām starp Līvzemē iebrukušo apvienoto igauņu karaspēku un Turaidas līviem, krustnešiem, Zobenbrāļu ordeņa un bīskapa Alberta bruņiniekiem. Kauja notika pie Turaidas Kaupo pils. Igauņu mērķis bija ieņemt Turaidas pili, dabūt savā pusē līvus, lai tie kopā ar viņiem dotos uz Rīgu un nopostītu to. Apvienotais igauņu karaspēks sastāvēja no daudziem tūkstošiem jātnieku un vairākiem tūkstošiem kājnieku, kas caur Mesepoli un no Rīgas līča augšup pa Gauju ar apmēram 300 kuģiem ieradās Turaidā.

1211. gada kauja pie Turaidas pils
Daļa no Livonijas krusta kariem
Turaidas kaujas lokalizācija (igauniski)
Datums 1211. gada vasara Vieta Turaidas Kaupo lielā pils Iznākums Igauņiem neizdevās pili ieņemt, Rīgas krustneši sakāva igauņu karaspēku
Karotāji
Sāmsalas, Ridalas un Rēveles zemju karavīri	Rīgas krustneši, līvu un letu karavīri, Zobenbrāļu ordenis
Komandieri un līderi
Sāmsalas, Ridalas un citu Igaunijas zemju vecākie	Bernhards no Lipes, Helmolds no Pleses
Spēks
daudzi tūkstoši jātnieku un vairāki tūkstoši kājnieku, ap 300 sirotājkuģu
Zaudējumi
ap 2000 igauņu karavīru, kaujā krita arī Sāmsalas, Ridalas un citu novadu vecākie	Zobenbrāļu ordeņa brālis Everhards, nezināms skaits līvu un letu karavīru

Igauņiem neizdevās pirmajā triecienā pili ieņemt un viņi sāka postīt novadu un nodedzināja tuvējos līvu ciemus un baznīcas. Siguldas pilī esošie Zobenbrāļu ordeņa bruņnieki un līvu sūtņi vērsās pie palīdzības Rīgā, no kurienes ieradās liels no Vācijas iebraukušo krustnešu, bīskapa Alberta bruņnieku un viņam padoto līvu karaspēks. Kaujas sākumā krustneši sakāva igauņus, kas bija aplenkuši Turaidas pili. Otra igauņu karaspēka daļa patvērās nocietinātā pakalnā, kas atrodas starp Turaidas pili un Gauju, lūdza mieru un apsolīja pieņemt kristietību. Naktī igauņi mēģināja ar saviem kuģiem izlauzties uz jūru, bet stopnieki no abiem Gaujas krastiem viņu aizbraukšanu aizkavēja. Krustneši Lipes Bernharda vadībā bija Gaujā no kokiem uztaisījuši aizsprostu un piespieda igauņus pamest savus 300 kuģus un atkāpties pa sauszemi.

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari

Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki