Varonis (karakuģis)

Šis raksts ir par zemūdeņu bāzes kuģi. Par citām jēdziena Varonis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Varonis bija Latvijas Kara flotes zemūdeņu bāzes kuģis no 1927. līdz 1940. gadam.

Latvijas karakuģi "Virsaitis", "Imanta", "Viesturs" un "Varonis" 1939. gada augustā.

Tehniskie parametriLabot

Ūdensizspaids (dedveits) 250 t, ātrums 10 mezgli, dzinējs 450 ZS, garums 29,1 m, platums 6,5 m, iegrime 3,6 m.[1]

Veicis dažādus materiāli tehniskos un saimnieciskos uzdevumus (zemūdeņu kaujas mērķu transportēšana, jūrnieku atpūtas vieta, pārtikas sagatavošana). Minēts, ka kādu laiku kalpojis ledlauža statusā.[1]

VēstureLabot

Uzbūvēts 1908. gadā VācijāPassat, pēc dažām ziņām, Ķīles Reichswerft būvētavā. Pēc 1. pasaules kara beigām atradies vācu bāzē Liepājā, līdz 1919. gada 10. oktobrī nodots Latvijas Apsardzības ministrijas rīcībā.[2]

Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadrā no 1927. gada.

  • pieraksta osta: Liepāja
  • komandieri:
    • Hermanis Klīve;
    • Antons Brūders;[3]
    • A. Gūtmanis;
    • A. Ezeriņš.
  • komandā 12 jūrnieki (1 virsnieks)

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā PSRS iekļāva kuģi savā Baltijas kara flotē (no 1941. gada janvāra līdz Vācijas uzbrukumam PSRS atradies IeTK Robežaizsardzības spēku sastāvā ar nosaukumu Ural (Урал)). 1941. gadā, iespējams, 28. augustā "Varonis" nogrima, uzbraucis uz mīnas.[2]

Pēc dažām ziņām, pēc kara izcelts un turpinājis kuģot padomju dienestā līdz 1950. gadiem ar nosaukumu Pyarnu, līdz sagriezts metāllūžņos.[1]

BibliogrāfijaLabot

  • Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. - Rīga, 1998.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Alvama. «WARSHIPSRESEARCH: Russian [submarine] depot ship Varonis (1908) around 1944». WARSHIPSRESEARCH, 2014-07-13. Skatīts: 2022-04-15.
  2. 2,0 2,1 «Урал – Буксиры, толкачи - точный проект/тип не известен». fleetphoto.ru (angļu). Skatīts: 2022-04-15.
  3. «Antons Brūders». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2022-04-15.