Aizdzires muižas pils (vācu: Adsirn, Adsern) ir muižas kungu māja, kas atrodas Tukuma novada Aizdzires ciemā. Vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.[1]

Aizdzires muižas kungu māja pēc Pirmā pasaules kara.
Aizdzires muižas kungu māja 2001. gadā.

Vēsture labot šo sadaļu

1397. gadā Aizdzirnes ciemu (latīņu: villa Assensirn) Livonijas ordeņa mestrs izlēņoja Heinriham Mustem. No 1714. gada, kad muižas īpašniece Agnese Hilzena apprecējās ar Ernestu fon Koskulu, muiža līdz pat tās atsavināšanai piederēja Koskulu dzimtai.

Tagadējā muižas kungu māja celta 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. 1845. gadā Aizdzires muižas īpašnieks Nikolajs fon Koskuls no tās atdalīja Valdeķu muižu un uzdāvināja savai sievai Luīzei. 20. gadsimta sākumā muižai bija 3906 ha muižas un 1167 ha pārdotas zemnieku zemes un pavisam 20 zemnieku sētas. 1912. gadā muižas īpašnieks bija apriņķa maršals Aleksandrs grāfs von Koskuls. Muižā darbojās vējdzirnavas, ķieģeļu ceplis, kaļķu dedzināmā krāsns, audzēja ostfrīzu šķirnes liellopus.

1920. gada zemes reformā Aizdzires muižu (2487 ha) sadalīja 125 vienībās.[2] Aizdzires muižas centrā (306,59 ha) iekārtoja paraugsaimniecību, bet 1930. gadā Kandavas pagasta valde plānoja centrā ierīkot lauksaimniecības skolu. Otrā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Aizdzires muižā nometināja laukstrādniekus no Pleskavas un Novgorodas apgabaliem. Pēc kara beigām muižas centrā 1945. gadā ierīkoja padomju saimniecību "Valdeķi", 1969. gadā to pievienoja Kandavas sovhoztehnikumam.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2001. 454. lpp. ISBN 9984-00-412-0.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 15 363. sleja.
  3. I. Dišlere, A. Ozola "Muižas lauku kultūrvidē" (2002).

Koordinātas: 56°59′45″N 22°43′52″E / 56.99583°N 22.73111°E / 56.99583; 22.73111