Remtes muiža

Latvijas kultūras piemineklis nr. 6731

Remtes muižas pils (vācu: Remten) ir muižas kungu māja Brocēnu novada Remtes pagasta Remtē. Remtes muižas apbūve un parks ir valsts nozīmes pieminekļi. Muižas kungu mājā atrodas Remtes pamatskola.

Remtes muižas pils (2012).
Remtes muižas pils no parka puses (1902).
Remtes baznīca un pils (pēc 1800).
Remtes muižas pils un parks (pēc 1800).

VēstureLabot

Remtes muiža izveidojusies ezera krastā pie senā Jaunpils - Kuldīgas ceļa. 1506. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Remti uz lēņu tiesībām nodevis Ludviga Butlara (Butlar) rīcībā. Arī Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā muiža piederēja Butlaru dzimtai, 1696. gadā Magnuss Butlars Remtes muižu pārdeva Magnusam Ernestam fon der Brinkenam. 1723. gadā to nopirka leitnants Frīdrihs Kazimirs fon Brukens (Brucken). kura meita 1767. gadā apprecējās ar Johanu Frīdrihu Mēdemu. 1779. gadā viņš ieguva grāfa titulu un pēc sievas nāves 1780. gadā kļuva par muižas īpašnieku. Tā kā viņu laulībā bērnu nebija, tad 1785. gadā Remtes muižu mantoja Mēdema dēls no otrajām laulībām Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (1762-1827), kurš 1800. gadā uzbūvēja jaunu kungu māju klasicisma stilā, kuras fasāde saglabājusies parka pusē.

No 1880. gada līdz 1900. gadam Konrāds Mēdems pārbūvēja pils priekšējo fasādi historisma stilā un veica apjomīgu muižas kompleksa celtniecību, iekārtojot pienotavu, elektrisko spēkstaciju ar akumulatoriem. 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja un pēc tam atjaunoja. Medemu dzimtas īpašumā muiža bija līdz 1920. gada zemes reformai, kad muižu sadalīja 114 vienībās 1950 ha kopplatībā[1] un pilī ierīkoja Remtes skolu. 1926. gadā pils ēku atjaunoja.

Muižas ēkasLabot

18. gadsimtā celtā vecā kungu māja atradās tagadējā "Vīnkalnu" mājā, ēkas otrais stāvs uzcelts vēlāk. Pēc jaunās kungu mājas uzcelšanas tajā dzīvoja muižas pārvaldnieks, vēlāk tā bija muižas dārznieka māja.

1800. gadā Berlīnes klasicisma stilā uzcēla jaunu Remtes muižas pili. 1880. gadā pili modernizēja atbilstoši jaunajām stila prasībām, piebūvējot sānu šķērskorpusus un centrālā daļā rizalītu ar neorenesanses stila frontonu. Sākotnējā muižas pils interjeru apdare nav saglabājusies. Pie pils atrodas cilnis “Sfinksas”, kas izgatavots 1800. gadā.[2]

Saglabājusies arī 19. gadsimta zirgu ēka, saukta par manēžu (no franču: manège - "zirgu trenēšanas vieta") ar zirgu galvām frontonā, kas 1922.-1927. gadā pārbūvēja par tautas namu.

ParksLabot

26 ha plašais ainavu parks izveidots 19. gadsimta sākumā, kuru bez daudzveidīgiem stādījumiem ainaviski bagātina arī dīķi un Viesatas upītes kanālu sistēma. Parkā savulaik atradušies arī vairāki skulpturāli pieminekļi, bet līdz mūsu dienām saglabājušās tikai mazās arhitektūras formas un objekti – Medību tornis, Lāču būda, Lapene, Moku kambaris un Mīlestības saliņa. Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 m). Līdzās Remtes ezeram paceļas 19. gadsimta vidū neogotikas formās celtais Peldu tornis.[3]

Uz muižas ansambļa centrālo daļu no ceļu krustojuma ved kastaņu aleja, kas pāriet skolas absolventu stādītajā rožu rindā. Pils parka pusē atrodas mūrēta terase, aiz kuras tagadējā sporta (agrāk tenisa) laukuma malā redzams 1800. gadā celtais "Lāču namiņš, kurā mitinājušies trīs lācēni, kas apkārtējos izraisījuši bailes, jo tie staigājuši nepiesieti un bieži apciemojuši apkārtējās mājas. Vēlāk namiņā žāvējuši gaļu.[4]

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

Koordinātas: 56°44′22″N 22°41′38″E / 56.73944°N 22.69389°E / 56.73944; 22.69389