Kārlis Tenisons (čekists)

Kārlis Tenisons bija latviešu izcelsmes čekists.

Kārlis Jēkaba dēls Tenisons
Kārlis Jēkaba dēls Tenisons
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gada 18. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mujānu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1938. gada 10. septembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, KPFSR, PSRS
Militārais dienests
Dienesta pakāpe valsts drošības majors (1937)
Dienesta laiks 1916—1938
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Latvija Latvijas SPR
Valsts karogs: Krievija Krievijas SFPR
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra Krievijas Impērijas armija
Sarkanā armija
čekaGPUOGPUNKVD
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi BPSR Sarkanā Karoga ordenis (1932)
"VĀK—AVPP goda darbinieks (XV)" (1932)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Piedzimis 1897. gadā Mujānu pagasta pusgraudnieka ģimenē.[1] No 1906. līdz 1911. gadam mācījās lauku skolā, 1911. gadā kā eksterns pabeidzis Valmieras pilsētas skolas 3 klases. No 1911. līdz 1915. gadam strādāja par galdnieka mācekli Rīgā, 1915.—1916. gadā bija dieninieks un bezdarbnieks Valmierā. 1916. gadā no aprīļa līdz decembrim ārstēts Valmieras slimnīcā. KSDS(b)P biedrs kopš 1917. gada jūnija.[1]

1916. gada decembrī iesaukts Krievijas Impērijas armijā, līdz 1917. gada martam bija ierindnieks 6. rezerves pulkā, saslimis ar tīfu, ārstēts hospitālī. No 1917. gada aprīļa līdz 1918. gada aprīlim bija ložmetējnieks 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā. Pēc kontūzijas 1918. gadā no aprīļa līdz decembrim dzīvoja pie radiem Valmierā. Latvijas SPR laikā no 1918. gada decembra līdz 1919. gada maijam — Valmieras pilsētas milicijas milicis, vecākais milicis.

15. armijas Reģistrācijas nodaļas (tā nodarbojās ar izlūkošanu) darbinieks Veļikije Lukos no 1919. gada maija līdz 1920. gada maijam, veica nelegālo darbu Latvijas Republikā. Pēc tam strādāja Viskrievijas Ārkārtas komisijā (VĀK) un tās pēctecīgajās iestādēs šādos amatos:

  • 15. armijas Īpašās nodaļas (ĪN) pilnvarotais (V—XI 1920),
  • 16. armijas ĪN darbinieks (XI 1920 — I 1921),
  • 17. strēlnieku divīzijas ĪN darbinieks (I—VI 1921),
  • VĀK 6. Sebežas robežsardzes nodaļas aģentūras priekšnieks (VII 1921 — I 1923),
  • Valsts politiskās pārvaldes (VPP) Vitebskas guberņas nodaļas apakšnodaļas pr-ks (I 1923 — XI 1924),
  • VPP Smoļenskas guberņas nodaļas Gžatskas apriņķa pilnvarotais (XI 1924 — II 1926),
  • VPP Smoļenskas guberņas nodaļas Vjazmas apriņķa pilnvarotais, 29. st. divīzijas ĪN pr-ka palīgs (1926 — III 1928),
  • 29. st. divīzijas ĪN pr-ks (IV 1926 — III 1928),
  • 4. st. korpusa un 27. st. div. ĪN pr-ks (III 1928 — VI 1931),
  • VPP Moziras operatīvā sektora un 3. st. div. ĪN pr-ks (VI 1931 — VIII 1933),
  • VPP (Iekšlietu Tautas komisariāta, IeTK, no 1934. gada jūlija) Gomeļas operatīvā sektora pr-ks (VIII 1933 — IX 1934),
  • Baltkrievijas PSR IeTK Strādnieku un zemnieku milicijas (SZM) pārvaldes pr-ks (IX 1934 — II 1935),
  • BPSR iekšlietu Tautas komisāra palīgs milicijas jomā (I—II 1935),
  • Austrumsibīrijas novada IeTK pārvaldes pr-ka palīgs un Austrumsibīrijas novada IeTK pārvaldes SZM pārvaldes pr-ks (II—XII 1935),
  • Karēlijas APSR IeTK pārvaldes pr-ks (XII 1935 — II 1937),
  • Karēlijas APSR iekšlietu Tautas komisārs (II 1937 — I 1938),
  • PSRS IeTK Labošanas darbu nometņu galvenās pārvaldes Mežu nodaļas pr-ks (III—IV 1938).

1938. gada 28. aprīlī arestēts. Nomiris izmeklēšanas laikā 1938. gada 10. septembrī Butirku cietuma slimnīcā.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 В. А. Гончаров, А. И. Кокурин. Гвардейцы Октября. Роль коренных народов стран Балтии в установлении и укреплении большевистского строя. Индрик, 2009.
  2. М. Полэ. История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ. Издательство Родина, 2021.