Mazira
Mazira (baltkrievu: Мазыр) jeb Mozira (krievu: Мозырь) ir pilsēta Baltkrievijas dienvidos, Gomeļas apgabalā, Maziras rajona administratīvais centrs. Tā atrodas Pripetes upes krastā, 133 km uz dienvidiem no Gomeļas un 320 km uz dienvidiem no Minskas. Pilsētā ir Baltkrievijas lielākā osta pie Pripetes upes. Mazirā dzīvo 112,5 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem baltkrievi ir 84,6%, krievi — 10,4%, ukraiņi — 3,4% un poļi — 0,3%. 15 kilometrus uz dienvidiem no Maziras atrodas viens no diviem Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. Pilsētu ar uzņēmumu savieno tramvaja līnija.
| Mazira Мазыр | ||
|---|---|---|
.jpg) | ||
| ||
  Mazira | ||
| Koordinātas: 52°03′00″N 29°14′00″E / 52.05000°N 29.23333°EKoordinātas: 52°03′00″N 29°14′00″E / 52.05000°N 29.23333°E | ||
| Pilsētas tiesības | 1795 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 36,74 km2 | |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
| • kopā | 104 967 | |
| • blīvums | 3 062/km² | |
| Laika josla | UTC+2 (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | UTC+3 (UTC+3) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Mazira Vikikrātuvē | ||
VēstureLabot
Rakstos pirmoreiz minēta 1150. gadā kā Kijivas Krievzemes apdzīvotā vieta. Atradās Kijivas, Čerņigovas, vēlāk Turovas kņazistes sastāvā. No 14. gadsimta vidus - Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 1756. gadā ieguva pilsētas tiesības. Pievienota Krievijas Impērijai pēc Polijas otrās dalīšanas 1793. gadā. 1917. gada decembrī pilsētā nodibinājās padomju vara. No 1918. gada decembra līdz 1920. gada martam Moziru kontrolēja bija Ukrainas Tautas republikas spēki, bet no 1920. gada 5. marta līdz 29. jūnijam - Polijas karaspēks. 1920. gada oktobrī Moziru ieņēma ģenerālis Staņislavs Bulak-Balahovičs un izveidoja Baltkrievijas Tautas republikas armijas atsevišķo vienību (Отдельный отряд войск Белорусской Народной Республики). 14. novembrī viņš sevi pasludināja par Baltkrievijas tautas armijas virspavēlnieku, bet jau novembra vidū kaujās pret Sarkano armiju šī karaspēka vienība cieta smagu sakāvi, atkāpās uz Polijas karaspēka kontrolē esošo Baltkrievijas daļu un 5. decembrī tika izformēta un internēta.
Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 22. augusta līdz 1944. gada 14. janvārim Mozira atradās vācu okupācijā.
CilvēkiLabot
Mazirā dzimuši revolucionāre Gesja Geļfmana (Геся Мировна Гельфман, 1855 — 1882), bērnu Eirovīzijas konkursa uzvarētāja Ksenija Sitņika (Ксенія Міхайлаўна Сітнік, 1995), futbolists Andrejs Varankovs (Андрэй Мікалаевіч Варанкоў, 1989).
SportsLabot
Ārējās saitesLabot
- Mazira vietnē "Baltkrievijas globuss" Archived 2016. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
 | Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
- ↑ Iedzīvotāju skaits uz 2022. gada 1. janvāri un vidējais ikgadējais iedzīvotāju skaits 2021. gadā Baltkrievijas Republikā apgabalos, rajonos, pilsētās un pilsētciematos..