Kārlis Ozols (virsnieks)
Kārlis Ozols bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks.
| ||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuPiedzima 1897. gadā Rīgā.[1] 1915. gadā iestājās Krievijas Impērijas armijā, ieskaitīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā, ar kuru piedalījās kaujās pie Ķemeriem; pēc tam pārcelts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona ložmetējnieku komandā. 1916. gada augustā apbalvots ar 4. pakāpes Jura krustu par kaujām pie Ķekavas.
Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gada maijā iestājās KK(b)P. Dienēja 2. latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam 15. Inzas strēlnieku divīzijā (Austrumu fronte). Krievijas pilsoņu karā karoja pret Deņikina un Kolčaka spēkiem. 1919. gadā nosūtīts uz mācībām Sarkanās armijas Ģenerālā štāba akadēmijā, pēc kurām komandēja pulku Poļu—padomju karā. 1922. gadā demobilizējās.
Strādāja saimnieciskos amatos Ārlietu Tautas komisariātā, bijis vairāku rūpnīcu direktors Maskavā un Brjanskā. 1937. gadā izslēgts no partijas. Strādāja Maskavā par elektroinženieri. 1941. gada pavasarī atjaunots partijā.
Sākoties Lielajam Tēvijas karam, 1941. gada jūlijā iesaukts armijā, oktobrī piedalījās Maskavas aizsargāšanā. Decembrī iecelts par 14. rezerves strēlnieku brigādes 1. rezerves strēlnieku pulka komandieri. 1944. gada vasarā Gorohovecas nometnēs sākta 308. latviešu strēlnieku divīzijas izveide, majors Ozols iecelts par šīs divīzijas izveidojamā 323. strēlnieku pulka komandieri. Pulks tika saformēts no 11. jūnijam līdz 8. jūlijam.
13. jūlijā pulks (1847 karavīri) devās Latvijas robežas virzienā, 20. jūlijā pulks devās kājām no Ņeveļa, nonākdams LPSR teritorijā 24. jūlijā. 1944. gada 1. augustā Sarkanās armijas latviešu vienības pārrāva vācu aizsardzību pie Steķu ciema, avangardā atradās 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija, bet 323. pulks bija otrajās rindās un kaujā iesaistījās 3. augustā. Ozols vadīja pulku uzbrukumā pie Turku ciema, pretinieka spēki atkāpās aiz Atašas, pie kuras esošajām mājām Ozols nāvīgi ievainots.
Apglabāts mežā starp Veceļu un Brislas mājām. Pēc kara pārapglabāts Rīgas Brāļu kapos.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Озол Карл Иванович». pamyat-naroda.ru.
- ↑ «Герой-отец и герой-сын: о подвигах комполка Карла Озолса и разведчика Юрия Озолса». livejournal.com. 12.05.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 6. novembrī.