Jurijs Ozols
Jurijs Ozols (krievu: Юрий Карлович Озол; dzimis 1923. gada 13. oktobrī Maskavā, miris 1942. gada 13. oktobrī Baltkrievijā) bija latviešu izcelsmes Padomju Savienības militārais izlūks un partizāns.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Piedzima Maskavā 1923. gadā Kārļa Ozola un Marijas Nasonovas (1902—1981, dokumentos minēta arī kā Marta Ozola[1]) ģimenē.
Sākoties Lielajam Tēvijas karam, J. Ozols iesniedza kara komisariātā lūgumu iesaukt viņu armijā, taču saņēma atteikumu, jo bija nepilngadīgs. Iesaukts 1941. gada oktobrī. Izmantojot J. Ozola vācu valodas zināšanu, viņš iesaistīts pretinieka gūstekņu pratināšanā. Bija 2. ranga tehniķis intendants, kad kļuva par Sarkanās armijas 5. pārvaldes (vēlākā Galvenā izlūkošanas pārvalde) izlūku un diversantu daļā, kuru komandēja Arturs Sproģis.
1942. gada 1. septembrī J. Ozols 37 izlūku grupā iesūtīts vācu spēku aizmugurē Baltkrievijā. Piedalījās partizānu operācijās: 8. septembrī diversija uz dzelzceļa pie Krupku stacijas, 11. septembrī uzbrukums vācu garnizonam Vidricā (Krupku rajons), 21. septembrī, diversijas laikā, Ozols, glābjot komandieri, tika ievainots. No piedāvājuma tikt izvestam no pretinieka aizmugures Ozols atteicās.
1942. gada 13. oktobrī dienā Ozols ar diviem biedriem atradās Prudoka ciemā, kur ieguva pārtiku un ievāca no vietējiem iedzīvotājiem ziņas par pretinieka spēkiem. Ciemā negaidīti ieradās vācieši, Ozola biedri bēga uz mežu, Ozols viņus piesedza, sākdams šaut pa vāciešiem. Apšaudē Ozols tika smagi ievainots, pēc kā vācieši viņu aizveda uz savu sanitāro daļu Čerņevkas ciemā, lai pēc tam no sagūstītā iegūtu ziņas. Vakarā Ozols nomira.
Pēc vietējās iedzīvotājas iniciatīvas apglabāts ciema kapos. 1945. gadā pārapglabāts Novodevičjes kapos Maskavā.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Озол Юрий Кириллович». pamyat-naroda.ru.
- ↑ «Герой-отец и герой-сын: о подвигах комполка Карла Озолса и разведчика Юрия Озолса». livejournal.com. 12.05.2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 6. novembrī.