Ludvigs Kundziņš (1855—1940) bija latviešu veterinārārsts, anatoms. Tērbatas Veterinārā institūta profesors (1893), direktors (1905-1914). Latvijas Universitātes anatomijas profesors un Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns (1920-1926). Veicis pētījumus salīdzinošajā anatomijā un dzīvnieku evolūcijas teorijā.[2]

Ludvigs Kundziņš
Ludvigs Kundziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1855. gada 14. februārī
Sīpeles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1940. gada 8. maijā (85 gadi)
Rīga
Tautība Latvietis
Vecāki Kārlis un Karolīne Kundziņa
Brāļi Kārlis Kundziņš (mācītājs, 1850-1937), Ādolfs Kundziņš (mācītājs, 1865-1940), Jānis, Līziņa, Augusts, Pauls Teodors
Dzīvesbiedre Tekla (dzim Dīriķe, 1868-1952)
Bērni Arvīds Kundziņš (arhitekts, 1891-1950), Marija (1897-1977), Tekla (1901-1977), Valters (1905-1991)[1]
Zinātniskā darbība
Zinātne Veterinārmedicīna
Alma mater Tērbatas Veterinārais institūts
Pasniedzēji Eižens Zemmers

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1855. gada 14. februārī Sīpeles pagastā "Kundziņu" māju saimnieka Kārļa Kundziņa un viņa sievas Karolīnes, dzimušas Zilbertes, ģimenē kā otrais dēls. Viņa brāļi Kārlis Kundziņš (1850-1937) un Ādolfs Kundziņš (1865-1940) kļuva par luterāņu mācītājiem.[3] Mācījās Dobeles elementārskolā, Jelgavas reālskolā (-1871), strādāja par mācekli Jakša lieltirgotavā Rīgā (1871-1876). Studēja Tērbatas Veterinārajā institūtā (1876-1881), piedalījās latviešu studentu vakaros, iestājās studentu korporācijā "Lettonia". Ietekmējies no profesora Kārļa Ernesta fon Bēra darbiem, kuru ietekmē veica pētījumus salīdzinošajā anatomijā un dzīvnieku evolūcijas teorijā. Pēc studiju beigšanas paturēts darbā kā veterinārais prozektors pie anatomijas kabineta. 1886. gadā viņš devās papildināties uz Maskavu, 1891. gadā uz Neapoles zooloģisko staciju. 1893. gadā ievēlēts par institūta ārkārtas profesoru anatomijā un histoloģijā, 1900. gadā par kārtējo profesoru. 1902. un 1912. gadā papildinājās Freiburgas universitātē. 1905. gadā ievēlēts par Tērbatas Veterinārā institūta direktoru.

Pēc Veterinārā institūta pārveides 1919. gadā ievēlēts par Tartu Universitātes anatomijas profesoru. 1920. gadā ievēlēts par jaundibinātās Latvijas Universitātes anatomijas profesoru un Veterinārmedicīnas fakultātes dekānu. Pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas 1926. gadā pensionējās, līdz 1936. gadam strādāja par LU ārštata profesoru.

Miris 1940. gada 8. maijā Rīgā, apbedīts Meža kapos.[4]

 
Ludviga Kundziņa maģistra disertācija (1882).
  • Ludwig Kundzin. Über die Entwicklung des Hornhufes bei einigen Ungulaten (zelta medaļa studentu darbu konkursā, vēlāk maģistra grāda disertācija, 1882)

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  • Es viņu pazīstu. Rīga, 1939.
  • "Universitas" 1940. - 8. nr.