Ādolfs Kundziņš (1865—1940) bija Gulbenes un Rīgas Pāvila latviešu draudzes luterāņu mācītājs. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes loceklis (1928—1937).

Ādolfs Kundziņš
Ādolfs Kundziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1865. gada 18. oktobrī
Sīpeles pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1940. gada 17. jūnijā (74 gadi)
Rīga
Nodarbošanās mācītājs
Vecāki Kārlis, Karolīne
Brāļi Kārlis Kundziņš, Ludvigs Kundziņš
Dzīvesbiedre Ilze Knappe
Bērni Georgs, Rute, Irmgarde, Nora[1]

Dzīves gājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1865. gada 18. oktobrī Sīpeles pagasta "Kundziņu" saimnieka Kārļa Kundziņa un Karlīnes ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (līdz 1885). Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1886—1891). Pēc teoloģijas kandidāta grāda iegūšanas 1876. gadā bija mācītāja amata kandidāts Lielzalves draudzē (1891-1893), tad Tirzas - Velēnas draudzes palīgmācītājs (1893—1909), pēc tam Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs (1909—1920) un Valkas iecirkņa prāvests (1914—1920). Tirzas-Velēnas lauksaimniecības biedrības priekšnieks.

1920. gadā iecelts par Rīgas Pāvila latviešu draudzes mācītāju, 1922. gadā par Rīgas pilsētas iecirkņa latviešu draudžu prāvestu, 1928. gadā par LELB virsvaldes locekli.

Miris 1940. gada 17. jūnijā, apglabāts Rīgas Meža kapos.[2]

  • Zelta amata krusts (1935)