Atvērt galveno izvēlni

Kārlis Irbe (1861—1934)

Latvijas mācītājs un politiķis
Šis raksts ir par Kārli Irbi, mācītāju. Par citām jēdziena Irbe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Irbe (dzimis 1861. gada 7. augustā, miris 1934. gada 23. martā) bija latviešu luterāņu mācītājs, pirmais Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) bīskaps un sabiedrisks darbinieks.

Kārlis Irbe
Kārlis Irbe
Personīgā informācija
Dzimis 1861. gada 7. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Satiķu pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Brocēnu novads, Gaiķu pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1934. gada 23. martā (72 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis

DzīvesgājumsLabot

Kārlis Irbe dzimis Lielsatiķu “Sīļos” (tagad Brocēnu novada Gaiķu pagastā). Viņa tēvs bija rentnieks Kristaps Irbe, māte — Lavīze (dzim. Dišlere). Skolojies Gaiķos, Aizputē un Saldū. No 1881. līdz 1886. gadam studējis Tērbatas Universitātē. 1886. gada 3. decembrī Vecpiebalgā iepazinies ar vēlāko komponistu Emili Melngaili[1]. Bijis aktīvs studentu korporācijas "Lettonia" biedrs. Pēc studijām prakses gadu kalpoja Smiltenes draudzē. Pēc tam uzsāk patstāvīgu kalpošanu, un tika ordinēts Maskavas vācu draudzē. Kad saņēma aicinājumu kalpot Dzērbenes — Drustu draudzē, pieņēma to, un tika apstiprināts 1888. gadā. 1902. gadā tika ievēlēts par Cēsu iecirkņa prāvestu. Politisku apsvērumu dēļ uz laiku tika atstādināts no kalpošanas. Starpposmā apceļoja Eiropu. 1905. gadā pieņēma piedāvājumu strādāt V. Maldoņa vadītajā meiteņu ģimnāzijā.

Pirmā Pasaules kara laikā uzturējās Krievijā un Ukrainā. 1915. gadā kalpoja kā mācītājs Harkovas latviešu (bēgļu) draudzē. 1917. gadā dibināja latviešu Pētera draudzi Maskavā. 1917. gadā uzsāka darbu pie latviešu luteriskās baznīcas izveides. Saņēma Krievijas Pagaidu valdības atļauju, un tika nozīmēts par pirmo konsistorijas prezidentu ar ģenerālsuperintendenta tiesībām.

1920. gadā Kārlis Irbe atgriezās Latvijā. Piedalījās luteriskās baznīcas satversmes izstrādē. 1922. gadā no 21. līdz 24. februārim notika luterāņu 2. Sinode. Šīs sinodes laikā K. Irbi ievēlēja par LELB pirmo bīskapu. Šī paša gada 16. jūlijā Kārli Irbi iesvētīja par bīskapu Zviedrijas arhibīskaps Nātans Sēderblūms. Kārļa Irbes kalpošanas laikā tika atjaunota karos sapostītā luterāņu baznīca, izveidota un apstiprināta LELB Satversme un Agenda, izdota Dziesmu grāmata, sāka iznākt LELB Baznīcas kalendārs. Kārlis Irbe apbalvots ar Triju zvaigžņu un Zviedrijas Ziemeļu zvaigznes ordeni. Nozīmīgākās problēmas K. Irbes kalpošanas laikā bija latviešu un vācbaltu luterāņu savstarpējā neiecietība un pretstāvēšana, Jēkaba baznīcas atdošana katoļiem un Doma baznīcas piederība. Irbe aktīvi bet nesekmīgi vērsās pret Doma baznīcas atņemšanu vācu draudzei. Pēdējā iemesla dēļ 1931. gada 10. novembrī K. Irbe sasauca Ārkārtas Sinodi un nolika pilnvaras.

Mūža pēdējos gadus pavadīja, aktīvi strādājot pie jaunatnes nozares un ārmisijas attīstīšanas, 1931. gadā viņa meita Anna Irbe sāka misijas darbu Britu Indijā. Miris 1934. gada 23. martā pie sava rakstāmgalda. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

AvotiLabot

  • Feldmanis R. Kārlis Irbe, Latvijas evaņģēliski luteriskas Baznīcas pirmais bīskaps 1861 — 1934. — Rīga: nepublicēta lekcija, b.g.
  • Mesters Ē. LELB bīskaps Dr. theol. Kārlis Irbe. — b.v.: Svētdienas rīts, 1994. — 159 lpp.

AtsaucesLabot

  1. Sinus, "Emiļa Melngaiļa pirmās komponista gaitas", Atpūta, Nr. 287, 1930, 1. maijs, 15. maijs.

Ārējās saitesLabot

Skatīt arīLabot