Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis[1] (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[2] Izdala 3 pasugas.[3]

Kārklu ķauķis
Locustella naevia (Boddaert, 1783)
Kārklu ķauķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaSisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)
ĢintsSisinātājķauķi (Locustella)
SugaKārklu ķauķis (Locustella naevia)
Izplatība
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Kārklu ķauķis Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

 
Pēdējos gados kārklu ķauķu populācijai Latvijā ir mērens pieaugums

Kārklu ķauķis ir gājputns. Tā ligzdošanas areāls plešas Eiropas vidusdaļā no Īrijas, Francijas un Spānijas ziemeļiem virzienā uz austrumiem līdz Sibīrijas dienvidrietumiem, Ķīnas ziemeļrietumiem un Mongolijas rietumiem. Areāls Eiropas ziemeļos sasniedz Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas dienviddaļu. Ligzdo arī Kaukāzā un Turcijas ziemeļaustrumos.[4]

Lielākā daļa Eiropas populācijas, šķērsojot Pireneju pussalu, ziemo Āfrikas ziemeļos un rietumos. Kaukāza populācija, iespējams, ziemo Āfrikas ziemeļaustrumos, bet Āzijas populācija galvenokārt ziemo Indijas subkontinentā, daļai ziemojot arī Āfrikas ziemeļaustrumos.[2][4]

Latvijā labot šo sadaļu

 
Kārklu ķauķim raibumi uz pleciem ir košāki un kontrastaināki nekā uz muguras un virsastes
 
Kārklu ķauķim uz sāniem ir daži izplūduši raibumi
 
Kārklu ķauķa dziesma atgādina metālisku sisināšanu

Kārklu ķauķis Latvijā ir samērā parasts un izplatīts ligzdotājs.[4] Latvijā sastopama nominālpasuga — L.n.naevia.[4]

Izskats labot šo sadaļu

Kārklu ķauķa tēviņa dziesma

Kārklu ķauķis ir neliels sisinātājķauķis (mazāks par upes ķauķi).[5] Ķermeņa garums 12—15 cm, spārnu plētums 15—21 cm, svars 11—16 g.[5][6][7]

Apspalvojums kopumā smilšu brūns vai olīvbrūns: mugura tumšāka nekā apakšpuse (pavēdere un pakakle pelēkas, gandrīz baltas vai dzeltenbaltas). Ķermeņa augšpusē tumši raibumi (uz pleciem kontrastaini, uz muguras un virsastes izplūduši), pavēderē raibumu nav. Toties krūšu augšdaļā vai pakaklē var būt mazi, tumši punktiņi, kas parasti pēc skaita ir tikai daži. Izņēmuma gadījumos dažiem īpatņiem punktējums ir bagātīgs, tad daži izplūduši raibumi var būt arī uz sāniem. Šādus īpatņus ir grūti atšķirt no lāsainā ķauķa.[5][8]

Virs acs izplūdusi, gaiša uzacs, kas pieres daļā ir košāka, baltāka. Kājas rozīgi brūnas, knābis brūns (apakšējā daļa gaišāka). Astes gals noapaļots. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Rudenī jaunos putnus no pieaugušajiem īpatņiem var atšķirt pēc dzeltenīgās pavēderes.[5][8]

Līdzīgas sugas labot šo sadaļu

Kārklu ķauķis no līdzīgajiem upes ķauķa un Seivi ķauķa atšķiras ar mazāku augumu, ar raibāku ķermeņa augšpusi, kā arī ar zemastes un sānu krāsu. No lāsainā ķauķa tas atšķiras ar mazāk raibumotiem sāniem un zemasti, ar vāji izteiktu punktējumu pakaklē, kā arī muguras raibumi ir mazāk kontrastaini. No šīm sugām kārklu ķauķis atšķiras arī ar savu dziesmu.[5]

Uzvedība labot šo sadaļu

Kārklu ķauķis uzturas atklātu mežu malās, mitrās pļavās, nātrēs, kazenājos, grīšļu vai niedru mitrājos, grāvju un lauksaimniecības tīrumu robežu krūmos un purvmalās, kur aug kārkli, vītoli un bērzi.[2][5]

Kārklu ķauķis ir ļoti uzmanīgs un tramīgs putns. Galvenokārt uzturas uz zemes, slēpjoties zem zāļu stiebriem un krūmu zariem. Izbiedēts pārspurdz nelielā attālumā uz citu vietu, lidojot gar pašiem zāļu stiebru galiem.[5] Pa zemi kustas, atgādinot peli. Tādēļ, kā arī dēļ brūnā apspalvojuma, to dabā ir ļoti grūti pamanīt. Vieglāk kārklu ķauķi ievērot, vadoties pēc tā dziedāšanas, kas atgādina metālisku, kukaiņiem līdzīgu sisināšanu. Kārklu ķauķis parasti dzied vakarā un nakts laikā. Viena frāze ilgst minūti vai ilgāk. Dziesma var būt jaukta arī ar cita rakstura skaņām un tai var būt mainīgs skaļums.[6][8]

Barība labot šo sadaļu

Kārklu ķauķis galvenokārt barojas ar sīkiem, mazkustīgiem kukaiņiem un to kāpuriem. Barojas arī ar zirnekļiem un nelielā daudzumā ar gliemezīšiem.[2][5] Barību meklē uz zemes vai zālaugu apakšējā daļā.[5]

Ligzdošana labot šo sadaļu

Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa beigām līdz jūlija vidum. Veido monogāmus pārus. Ligzdai kompakta, dziļa kausa forma ar biezām sienām, vīta no sausas zāles, lapām un sūnām. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, spalvām un matiem. Bieži apsegta ar sausiem zāļu stiebriem un lapām. Atrodas uz zemes vai tuvu zemei kuplos zāļu ceros, kazenājos vai grīšļos. Ligzdu pāris būvē kopīgi.[2][5]

Dējumā 4—7 baltas, rozīgas vai gaiši brūnas olas ar sīkiem, tumši brūniem vai tumši sarkaniem raibumiņiem.[2][5] Inkubācijas periods ilgst divas nedēļas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram divu nedēļu vecumā.[5]

Sistemātika labot šo sadaļu

Kārklu ķauķim ir 3 pasugas:[3]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu