Seivi ķauķis
Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1][2] Izdala 3 pasugas.[2]
| Seivi ķauķis Locustella luscinioides (Savi, 1824) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) |
| Ģints | Sisinātājķauķi (Locustella) |
| Suga | Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Seivi ķauķis Vikikrātuvē | |
Suga nosaukta itāļu ģeologa un ornitologa Paulo Savi vārdā.
Izplatība
labot šo sadaļu
Seivi ķauķis ir gājputns. Ligzdo Eiropas centrālajā daļā no Francijas līdz Urāliem un Kaspijas jūrai, tālāk uz austrumiem areāls turpinās Vidusāzijā (īpaši liela populācija Kazahstānā un Uzbekistānā), sasniedzot Ķīnas rietumus un Mongolijas ziemeļrietumus. Fragmentāri sastopams Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikas rietumos, Turcijā un Izraēlas ziemeļos. Tālākās ligzdošanas vietas uz ziemeļiem iesniedzas Igaunijā. Somijā ieceļo, bet ligzdošana nav zināma. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuKopš pirmā novērojuma 1970. gadā Seivi ķauķu skaits Latvijā ievērojami pieaudzis. Šobrīd piemērotās vietās — aizaugušu ezeru un zivju dīķu niedrājos — samērā parasts ligzdotājs. Sastopams biežāk valsts rietumu daļā.[3]
Izskats
labot šo sadaļuSeivi ķauķis ir vidēji liels sisinātājķauķis ar noapaļotu asti un smailiem spārnu galiem. Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 18—21 cm, svars 12—21 g.[4][5]
Apspalvojums vienmērīgi brūns: mugura sarkanbrūna vai olīvbrūna, apakšpuse gaišāka — krūtis gaiši pelēkbrūnas, sāni gaiši pelēkbrūni ar sarkanīgu toni, pavēdere un pakakle pelēcīgi baltas. Virs acs īsa, gaiša uzacs. Kājas rozīgi pelēkas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[5][6]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuSeivi ķauķi dēļ viemērīgi brūnā apspalvojuma, bez svītriņām un raibumiņiem, un īsās uzacs var viegli sajaukt ar kāpelētājķauķu sugām. Seivi ķauķi var atšķirt pēc garajām, gaiši sarkanbrūnajām zemastes spalvām, kuru galiņi kļūst pamazām gaišāki. Reizēm galiņi ir kontrastaini gaišāki, tad Seivi ķauķis izskatās līdzīgs upes ķauķim. Seivi ķauķim, salīdzinot ar kāpelētājķauķiem, nav tik taisni spārni — to ārējā mala ir viegli liekta, kā arī aste ir platāka ar smalkām, tumšām šķērssvītrām, kuras gan var saskatīt tikai tuvumā un labā apsgaismojumā.[6]
Uzvedība
labot šo sadaļu.jpg)
Seivi ķauķis mājo mitrās vietās: purvos, dumbrājos, ezermalās un seklu ūdeņu niedrājos. Sastopams līdz 630 m virs jūras līmeņa.[1] Ligzdošanas laikā parasti uzturas blīvos niedrājos ar garām niedrēm, retāk krūmos vai meldros, vai citos garos augos. Atgriežoties ligzdošanas vietās, tēviņš nodibina ligzdošanas teritoriju, par to paziņojot ar skaļu dziedāšanu, sēžot niedru augšējā daļā. Iztraucēts uzreiz slēpjas. Seivi ķauķa dziedāšana atgādina metālisku kukaiņa sisināšanu.[6][7]
Pēc ligzdošanas sezonas Seivi ķauķis mēdz uzturēties mazāk blīvos augājos. Pirms rudens migrācijas tam mainās apspalvojums. Ziemošanas vietās uzturas līdzīgās mitrās vietās kā vasarā. Novērots arī rīsu un kukurūzas tīrumos. Barojas un nakšņo nelielās grupās.[1][7]
Barība
labot šo sadaļuSeivi ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, piemēram, mušām, vabolēm, naktstauriņiem un spārēm. Barojas arī ar zirnekļiem un maziem gliemežiem.[1][7] Barību meklē augu apakšējā daļā, uzlasa arī no ūdens virsmas un zemes. Kad Seivi ķauķis barojas uz zemes, tas pārvietojas lēni ejot vai lecot.[5]
Ligzdošana
labot šo sadaļuSeivi ķauķim atkarībā no izplatības areāla ligzdošanas sezona sākas laikā no aprīļa vidus līdz maija beigām.[7] Tēviņš ierodoties izvēlas labākās ligzdošanas vietas — jo biezāk un blīvāk aug niedres un meldri, jo vieta ir tīkamāka. Kad ierodas mātītes, pirmie partneri iegūst labāko vietu tēviņi.[8] Ligzdu būvē mātīte, to cieši piestiprinot pie niedru kātiem vai citiem augiem. Tā atrodas apmēram 50 cm augstumā no ūdens virsmas vai mitras, staignas zemes. Tai ir dziļa kausa forma. Ļoti bieži ligzdas būvniecībai tiek izmantotas vecas ūdenszāļu (Glyceria) lapas, bet tiek izmantoti arī smalki zāļu stiebriņi, augu šķiedras un krūmu lapas. Ligzda no augšas parasti nav ieraugāma.[1][7]
Sezonā parasti divi perējumi. Dējumā 2—6 pelēkbaltas olas ar pelēkbrūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst apmēram 10—12 dienas, perē tikai mātīte. Pēc izšķilšanās mazuļus baro tikai mātīte, bet tēviņš pievienojas vēlāk, kad mazuļi ir nedaudz paaugušies. Jaunie putni izlido 10—15 dienu vecumā.[1][5][7]
Sistemātika
labot šo sadaļuSeivi ķauķim ir 3 pasugas:[2]
- Locustella luscinioides luscinioides — nominālpasuga, ligzdo Eiropā līdz Urālu kalniem, bet dienviddaļā austrumu virzienā tikai līdz Balkānu kalniem, ligzdo arī Ziemeļāfrikas rietumos;
- Locustella luscinioides fusca — ligzdo no Turcijas un Jordānijas līdz Kazahstānai;
- Locustella luscinioides sarmatica — ligzdo Ukrainā un Krievijas Eiropas daļas dienvidos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Locustella luscinioides
- ↑ 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Grassbirds, Donacobius, Malagasy warblers, cisticolas, allies, 2018
- ↑ 3,0 3,1 Putni LV: Seivi ķauķis Locustella luscinioides
- ↑ Alive: Savi's Warbler (Locustella luscinioides)
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Planet of Birds: Savis Warbler (Locustella luscinioides)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. maijā. Skatīts: 2018. gada 9. septembrī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Song birds: Savi's Warbler
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 Witherby, H. F., ed. (1943). Handbook of British Birds, Volume 2: Warblers to Owls. H. F. and G. Witherby Ltd. pp. 32–34.
- ↑ Lepage, Denis. "Savi's Warbler (Locustella luscinioides) (Savi, 1824)". Avibase.