Sisinātājķauķu dzimta

Sisinātājķauķu dzimta[1] (Locustellidae) ir neliela auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 63 sugas, kas tiek iedalītas 11 ģintīs.[2] Lielākā daļa sisinātājķauķu sugu ir Vecās pasaules putnu sugas, kas sastopamas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, daļa mājo Austrālijā un citur Okeānijā.[2][3]

Sisinātājķauķu dzimta
Locustellidae (Bonaparte, 1854)
Kārklu ķauķis (Locustella naevia)
Kārklu ķauķis (Locustella naevia)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaSisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)
Sinonīmi
  • Megaluridae
Sisinātājķauķu dzimta Vikikrātuvē

Sisinātājķauķu dzimtas tuvākie radinieki ir Madagaskaras ķauķi (Bernieridae). Toties sisinātājķauķu un Madagaskaras ķauķu apvienotās grupas tuvākie radinieki ir kāpelētājķauķi (Acrocephalidae).[3][4]

Latvijā labot šo sadaļu

 
Lāsainais ķauķis (Locustella lanceolata) Latvijā līdz šim novērots vienu reizi

Latvijā sastopamas 5 sisinātājķauķu dzimtas sugas: Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola), kārklu ķauķis (Locustella naevia), lāsainais ķauķis (Locustella lanceolata), Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) un upes ķauķis (Locustella fluviatilis).[2][5] No tām Latvijā samērā parasti un izplatīti ligzdotāji ir trīs sugas,[6][7][8] bet divas (lāsainais ķauķis un Pallasa ķauķis) novērotas tikai vienu reizi.[9][10]

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

Sisinātājķauķu dzimtas putni ir nelieli, bet ar garu un smailu asti. Apspalvojums pelēkbrūns vai brūns. Daudzām sugām ir tumšas svītras vai raibumi uz spārniem, muguras un sāniem.

Lielākā daļa sugu mājo krūmājos. Barību meklē, lodājot pa krūmiem vai uz zemes. Sisinātājķauķi uz zemes uzturas daudz biežāk, salīdzinot ar citiem ķauķiem. Netipiski zvirbuļveidīgajiem putniem šīs dzimtas dažu sugu spēju lidot var uzskatīt par iesākuma posmu nelidojošo putnu evolūcijā.[11] Sisinātājķauķi ir ļoti uzmanīgi, kā arī to apspalvojums ir īpaši maskējošs un kustības uz zemes, kas atgādina peli, tādēļ tos ir ļoti grūti pamanīt un novērot dabā. Par to klātbūtni visbiežāk liecina tikai to dziedāšana.[3]

Zinātniskā vārda etimoloģija labot šo sadaļu

 
Mazais sisinātājķauķis (Poodytes gramineus)
 
Svītrainais sisinātājķauķis (Megalurus palustris)

Dzimtas zinātniskais nosaukums atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "sienāzis" (locusta), atspoguļojot dzimtas dažu sugu dziesmu līdzību ar sienāža sisināšanu.[12]

Sistemātika labot šo sadaļu

Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Letonika: Ķauķi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 20. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Grassbirds, Donacobius, Malagasy warblers, cisticolas, allies, 2018
  3. 3,0 3,1 3,2 «The Locustellid or Megalurid Warblers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 1. septembrī.
  4. Alström, P.; Ericson, P.G.P.; Olsson, U. & Sundberg, P. (2006): Phylogeny and classification of the avian superfamily Sylvioidea. Mol. Phylogenet. Evol. 38(2): 381–397. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.015 PMID 16054402
  5. Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
  6. «Putni LV: Kārklu ķauķis Locustella naevia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 13. janvārī. Skatīts: 2018. gada 30. augustā.
  7. «Putni LV: Upes ķauķis Locustella fluviatilis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. augustā. Skatīts: 2018. gada 30. augustā.
  8. Putni LV: Seivi ķauķis Locustella luscinioides
  9. Putni LV: Lāsainais ķauķis Locustella lanceolata
  10. Putni LV: Pallasa ķauķis Locustella certhiola[novecojusi saite]
  11. del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew & Sargatal, Jordi (eds.) (2006): Handbook of Birds of the World (Volume 11: Old World Flycatchers to Old World Warblers). Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-96553-06-X
  12. "Grasshopper". Oxford English Dictionary (3rd ed.). Oxford University Press. September 2005.

Ārējās saites labot šo sadaļu