Lāsainais ķauķis
Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis[1] (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.[2] Izdala divas pasugas.[3]
| Lāsainais ķauķis Locustella lanceolata (Temminck, 1840) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Sisinātājķauķu dzimta (Locustellidae) |
| Ģints | Sisinātājķauķi (Locustella) |
| Suga | Lāsainais ķauķis (Locustella lanceolata) |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Ziemošanas areāls | |
 Lāsainais ķauķis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Lāsainā ķauķa plašais ligzdošanas areāls izvietojas galvenokārt Krievijas teritorijā no Karēlijas uz austrumiem līdz Urāliem un tālāk Sibīrijā līdz Kolimas upei, Ohotskas jūrai un Kamčatkas dienvidiem. Sastopams arī Tālo Austrumu salās, Japānas ziemeļsalas ieskaitot.
Areāla dienvidu mala iesniedzas Altajā, Usūrijā, Mongolijas ziemeļos un Ķīnas ziemeļaustrumos (Mandžūrijā). Savukārt rietumos areāls no Karēlijas iesniedzas arī Somijas dienvidos, taču ligzdotāju skaits tur ir visai niecīgs.[3][4]
Ziemo Indijas subkontinenta ziemeļaustrumu daļā, Dienvidaustrumāzijā, Filipīnu ziemeļos un uz dienvidiem līdz Sumatrai un Javas rietumiem.[4]
Latvijā
labot šo sadaļuLāsainajam ķauķim Latvijā līdz šim bijis viens novērojums — 2012. gadā Papē.[4]
Izskats
labot šo sadaļuLāsainais ķauķis ir mazākais un visraibākais no sisinātājķauķiem, ar noapaļotu asti, izteikti īsiem spārniem un garām zemastes spalvām.[5][6] Ķermeņa garums 11—13,5 cm, spārnu plētums 14—17 cm, svars 9—15 g.[5][7]
Apspalvojums uz muguras smilšu brūns vai pelēkbrūns ar tumšu raibumojumu svītriņu veidā (gan uz muguras, gan pakauša), apakšpuse pelēka, gandrīz balta. Lāsumi ir arī uz krūtīm, pakaklē un zemastē. Raibumi kontrastaini un labi saskatāmi. Uz visgarākajām zemastes spalvām raibumiņu nav.[5][8] Virs acs gaiša uzacs, kas pieres daļā ir košāka, baltāka. Kājas rozīgi brūnas, knābis brūns. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jauno putnu apspalvojums dzeltenīgāks un raibumi mazāk kontrastaini.[5]
Līdzīgas sugas
labot šo sadaļuLāsaino ķauķi visgrūtāk ir atšķirt no kārklu ķauķa. Pirmais ir mazāks un ar ļoti īsiem spārniem (galvenā atpazīšanas iezīme), īsāku asti, mazāk raibumotiem sāniem un zemasti, ar vāji izteiktu punktējumu pakaklē, kā arī muguras raibumi ir mazāk kontrastaini.[5][9] Lāsaino ķauķi var sajaukt arī ar Pallasa ķauķi.[6]
Uzvedība
labot šo sadaļuLāsainais ķauķis mājo mitrās upju ielejās, ezeru krastos un purvu malās, uzturoties atklātās vietās, krūmainās pļavās, mitru mežu laucēs, arī pārpurvotos mežos, brikšņainos izcirtumos un mežmalu krūmos. Sastopams arī bērzu birzīs un lapegļu mežos, kas jaukti ar krūmiem.[2][5] Salīdzinot ar kārklu ķauķi, kopumā uzturas mitrākās vietās.[5] sastopams līdz 800 m virs jūras līmeņa.[8]
Lāsainais ķauķis ir ļoti uzmanīgs un tramīgs, kā arī tā apspalvojums ir īpaši maskējošs, tādēļ tos ir ļoti grūti pamanīt un novērot dabā. Par putna klātbūtni visbiežāk liecina tikai tā dziedāšana, kas atgādina kukaiņa sisināšanu.[6] Dziedāšana galvenokārt notiek no rīta, vakarā un naktī.[5]
Barība
labot šo sadaļuLāsainais ķauķis galvenokārt barojas ar sīkiem, mazkustīgiem kukaiņiem un to kāpuriem (piemēram, sienāžiem, viendienītēm, makstenēm un ērcēm). Īpaši iecienītas ir vaboles un skudras. Barojas arī ar zirnekļiem, gliemezīšiem un augu sēklām.[2][5][8] Barību meklē uz zemes un uz augu apakšējās daļas.[5]
Ligzdošana
labot šo sadaļuLigzdošanas sezona sākas jūnijā. Ligzdai akurāta, dziļa kausa forma ar biezām sienām, vīta no sausas zāles, lapām un sūnām. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, sausām lapiņām un sausiem sūnu kušķīšiem. Atrodas uz zemes, kuplos zāļu ceros vai uz lapām, paslēpta zem sausiem pērnā gada zāļu stublājiem vai krūmu zariem.[2][5][10]
Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 baltas vai gaiši rozīgas olas ar tumšākiem raibumiņiem (violetiem, pelēkiem, brūniem vai sarkaniem).[2][5][8] Inkubācijas periods ilgst 13—15 dienas, perē mātīte. Jaunie putni izlido apmēram divu nedēļu vecumā.[5][10]
Sistemātika
labot šo sadaļuLāsainajam ķauķim ir 2 pasugas:[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Letonika: Ķauķi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 24. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 IUCN: Locustella lanceolata
- ↑ 3,0 3,1 3,2 World Bird List: Grassbirds, Donacobius, Malagasy warblers, cisticolas, allies, 2018
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Putni LV: Lāsainais ķauķis Locustella lanceolata
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 5,11 5,12 eBirds: Пятнистый сверчок
- ↑ 6,0 6,1 6,2 «Identification of Lanceolated Warbler». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. decembrī. Skatīts: 2018. gada 4. septembrī.
- ↑ Alive: Lanceolated Warbler (Locustella lanceolata)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 Avibirds: Lanceolated Warbler[novecojusi saite]
- ↑ eBirds: Обыкновенный сверчок
- ↑ 10,0 10,1 Birds Altay: Пятнистый сверчок Locustella lanceolata