Kārina Pētersone
Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Pētersone nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kārina Pētersone (dzimusi 1954. gada 19. septembrī, Rīgā) ir Latvijas politiķe, bijusī kultūras ministre un īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās, kā arī 7. Saeimas un 9. Saeimas deputāte, vadījusi Latvijas institūtu, bijusi Saeimas ģenerālsekretāre.
| Kārina Pētersone | |
|---|---|
.jpg) K. Pētersone 2015. gadā | |
| Latvijas Kultūras ministre | |
|
Amatā 1998. gada 26. novembris — 2002. gada 7. novembris | |
| Prezidents |
Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs |
Vilis Krištopans Andris Šķēle Andris Bērziņš (LPP/LC) |
| Priekštecis | Ramona Umblija |
| Pēctecis | Inguna Rībena |
| Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās | |
|
Amatā 2006. gada 8. aprīlis — 2006. gada 7. novembris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | Ainars Latkovskis |
| Pēctecis | Oskars Kastēns |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1954. gada 19. septembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
Latvijas Ceļš (līdz 2007) LPP/LC (2007-2011) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Raimonds Auškāps |
| Profesija | filoloģe |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
BiogrāfijaLabot
Dzimusi 1954. gadā Rīgā latviešu teātra režisora un dramaturga Pētera Pētersona ģimenē. 1972. gadā pabeigusi Rīgas 50. vidusskolu, 1978. gadā absolvējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes angļu filoloģijas nodaļu, pēc tam arī aspirantūru (1989.gadā). Precējusies ar tulkotāju un dramaturgu Raimondu Auškāpu. Laulībā trīs bērni: Auce, Dāvis un Toms Auškāpi [1]. Karina Pētersone ir latviešu studenšu korporācijas Zinta goda filistre.
KarjeraLabot
No 1978. gada līdz 1982. gadam ir Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu katedras pasniedzēja. No 1982. gada līdz 1991. gadam ir Latvijas Universitātes Angļu filoloģijas katedras vecākā pasniedzēja.
No 1991. gada līdz 1993. gadam ir Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova palīdze. No 1993. gada līdz 1995. gadam ir 5. Saeimas priekšsēdētāja A. Gorbunova palīdze. No 1995. gada līdz 1996. gadam ir 6. Saeimas deputāta, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja A. Gorbunova palīdze. No 1996. gada līdz 1997. gadam ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra A. Gorbunova palīdze, vēlāk padomniece.
No 1997. gada līdz 1998. gadam ir Rīgas domes deputāte un Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja. 1998. gadā kļuva par 7. Saeimas deputāti. No 1998. gada līdz 2002. gadam ir Latvijas Kultūras ministre. No 2003. gada līdz 2006. gadam ir LNB Atbalsta biedrības direktore. No 2004. gada līdz 2006. gadam ir Parex bankas padomes locekle. 2006. gadā kļuva par Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās. No 2006. gada līdz 2010. gadam ir 9. Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētāja biedre.
No 2010. gada līdz 2015. gadam ir Latvijas Institūta direktore.[2]
Bijusi partijas Latvijas Ceļš valdes locekle, valdē palikusi arī pēc LC saplūšanas ar Latvijas Pirmo partiju.
2015. gadā apstiprināta par pirmo Saeimas ģenerālsekretāri, kas ir administratīvs amats, kura pakļautībā strādā Saeimas Kancelejas direktors un izpilddirektors, kā arī Personāla nodaļa, Protokola nodaļa, Informācijas nodaļa un parlamenta komisiju darbinieki. Šo amatu ieņem līdz 2017. gada martam.
No 2017. gada oktobra ir LNB Atbalsta biedrības direktore.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicināta, ir Ordeņu kapitula locekle (2011-2015), valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicināta, no 2015.gada līdz 2019. gadam ir Ordeņu kapitula kanclere [Valsts Prezidenta kancelejā].
2017-2018. gadā ir ārštata angļu valodas pasniedzēja augstskolā RISEBA.
Citi ieņemamie amatiLabot
Tulkojumi no angļu valodasLabot
- Lorija Holsa Andersone (Laurie Halse Anderson): „Runāt“ (Speak, 1999; Zvaigzne ABC, 2013)
- Helēna Grānta (Helen Grant): „Spēle ar nāvi“ (Wish Me Dead, 2011; Zvaigzne ABC, 2014)
- Kerolaina Meisa (Caroline Myss): „Arhetipi“ (Archetypes : Who are you?, 2013; Zvaigzne ABC, 2015)
- Opra Vinfrija: „Ko es skaidri zinu“ (What I Know for Sure, 2014; Zvaigzne ABC, 2016)
- Mišela Obama: „Izaugt“ (Becoming, 2018; Zvaigzne ABC, 2019)
Teātra lugasLabot
- Pīters Nikolss (Peter Nichols): „Kaislību spēle“ (Passion Play, 1991)
- Sems Šepards (Sam Shepard): „Prāta meli“ (A Lie of the Mind, 1985)
- A. R. Gērnijs (Albert Ramsdell Gurney): „Mīlestības vēstules“ (Love Letters, 1988)
- Alans Eikborns (Alan Ayckbourn): „Kā mīl tā otrā puse“ (How the Other Half Loves, 1969)
AtsaucesLabot
- ↑ www.km.gov.lv, Karina Pētersone Kultūras ministrijas mājaslapā
- ↑ Latvijas Institūtu vadīs Kārina Pētersone
- ↑ www.saeima.lv Archived 2008. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē. , Karina Pētersone
Ārējās saitesLabot
- Īsa biogrāfija vietnē km.gov.lv (arhivēta lapa)
- LPP/LC Valsts prezidenta amatam izvirza Pētersoni, informācija par kandidāti uz Valsts Prezidenta amatu vietnē tvnet.lv
- Kārina Pētersone vietnē literatura.lv
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Ramona Umblija |
Latvijas Kultūras ministre 1998. gada 26. novembris - 2002. gada 7. novembris |
Pēctecis: Inguna Rībena |
| Priekštecis: Ainars Latkovskis |
Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās 2006. gada 8. aprīlis — 2006. gada 7. novembris |
Pēctecis: Oskars Kastēns |