Kākciema pamatskola

Kākciema pamatskola bija skola Ropažu pagastā, kas pastāvēja no 19. gadsimta sākuma līdz 1972. gadam.

Kākciema skolas ēka 2022. gadā

Kākciema skolas ēka 2022. gadā

Kākciema pagastskolā mācījās bērni no 1.—4.klasei. Skolā noritēja aktīva kultūras dzīve. Telpas izmantoja arī saviesīgiem pasākumiem, sanāksmēm, teātra izrādēm. Skolas pārziņi bija Otomārs Oškalns (1927—1934), vēlāk — Andrejs Eģītis (1934—1954) un Amanda Valaina (1957—1972).

Vēsture

1819. gadā ar zemnieku brīvlaišanas likumu noteica, ka Vidzemē uz 500 vīriešu kārtas personām jābūvē viena pagastskola. Ēkas bija jāceļ pagastam, un pagastskolas jāuztur pagasta zemniekiem.

Kākciema pagastskola celta 19. gadsimta sākumā. Domājams, ka sākotnēji tā bijusi celta no koka. Vēlāk, 19. gadsimta otrajā pusē, celta no laukakmeņiem. Ap 1890. gadiem, iespējams, ir uzbūvēts otrais stāvs, kam raksturīga sarkano ķieģeļu ārējā apdare ar īpaši izveidotām logu ailēm.

1892. gada 20. oktobrī Kākciema skolu savā dienasgrāmatā piemin Ropažu draudzes skolas skolotājs Augusts Kažoks. Skolā rīkota balle ar dejām un dziedāšanu.

20. gadsimta sākumā skolā darbojās arī jauniešu kultūras centrs. Telpas izmantoja arī apkārtējie iedzīvotāji kā sanāksmju un atpūtas vietu.

1917. gada augustā Kākciema skolas telpas tika izmantotas Krievijas armijas strēlnieku vajadzībām. Pēc Pirmā pasaules kara skola bija stipri cietusi. Līdz pat 1927. gadam skolā bija daudz trūkumu un nepilnību — skolas inventārs trūcīgs, soli veci, internātam nebija gultu, nebija elektriskās gaismas.

Aktīvi darbojoties, Kākciema skolas pārzinis Otomārs Oškalns (no 1927. līdz 1934. gadam) savāca līdzekļus skolas internāta gultām, mācību līdzekļiem, bibliotēkai un apgādei ar elektrību.

Skolas izaugsmi tālāk veidoja skolas pārzinis Andrejs Eģītis (no 1934. līdz 1954. gadam). Ap skolu tika ierīkots augļu dārzs, ierīkoti apstādījumi.

1937. gada izdevums “Rīgas apriņķis” rakstīja: “Bez Ropažu pamatskolas pagastā vēl ir Kākciema I pak. pamatskola ar 2 skolotājiem pie 36 skolēniem. Abām skolām ir radio aparāti, mūzikas instrumenti, pietiekoši mācības līdzekļi un klases inventārs. Pie abām skolām pastāv mazpulki." Skola bija ne tikai izglītības, bet arī kultūras centrs visu paaudžu ciema iedzīvotājiem.

1949. gadā Kākciema pamatskola kļuva par kolhoza „Oškalni” centru, tās telpās turpināja organizēt kultūras dzīvi un rīkot sabiedriskus pasākumus.

No 1954. gada līdz 1956. gadam skolas pārzinis bija Boļeslavs Teicāns.

1957. gadā par skolas pārzini kļuva Amanda Valaine, kura strādāja šajā amatā līdz 1972. gadam, kad Latvijas PSR izglītības ministrija pieņēma lēmumu Kākciema pamatskolu likvidēt.

1972. gadā tika pieņemts lēmums Kākciema pamatskolu pievienot Ropažu vidusskolai.

Skolas telpās tika ierīkoti dzīvokļi, kas tiek apdzīvoti arī šobrīd.