Jurģis Smolskis
Jurģis Smolskis (lietuviešu: Jurgis Smolskis, dzimis 1881. gada 3. maijā, miris 1919. gada 6. jūlijā) bija lietuviešu grāmatnesis, rakstnieks un revolucionārs, ģimnāzijā mācījies Rīgā.
|
Studēdams tieslietas Sanktpēterburgas Universitātē, iesaistījās lietuviešu nacionālājā attmodā. Publicējis dzejoļus un rakstus latīņu drukas aizlieguma dēļ Tilzītē izdotajās lietuviešu avīzēs. Darbojās teātra trupā, kas uzstājās ar izrādēm Grīvā, Subatē, Panevēžā un Rokišķos.
Iestājās Lietuvas sociāldemokrātu partijā un 1905. gadā kā deputāts piedalījās Lielā Viļņas seima darbā. Pēc 1905. gada revolūcijas sakāves Smolskis devās uz Šveici, tad īsu brīdi atgriezās Lietuvā. Pēc tam devās uz Krimu, kur tika arestēts, tomēr izbēga un līdz 1913. gadam dzīvoja Austroungārijā, Itālijā, Šveicē un Beļģijā.
1913. gadā atgriezās Krievijā, kur Pēterburgā darbojās lietuviešu aprindās, kādu laiku būdams arī boļševiku partijā. Pēc Brestas miera noslēgšanas atgriezās formāli neatkarīgajā Lietuvā, kur tika ievēlēts par Rokišku vietējas komitejas vadītāju. Drīz Rokiškus ieņēma Lietuvas Padomju Republikas karaspēks un Jurģis Smolskis kļuva par sava drauga revolucionāras padomes priekšsēdētāja Antana Purēna vietnieku. Pēc tam, kad Lietuvas spēki ieņēma Rokiškus, Smolskis tika arestēts un tiesāts kara tiesā. Tā kā Smolska iesaiste Ilūkstes garīdznieka nošaušanā netika pierādīta, viņam izdevās izvairīties no nāvessoda, tomēr viņu notiesāja uz sešiem gadiem katorgā. 1919. gada 6. jūlijā Smolski vajadzēja eskortēt no Pakrjaunes uz Obeļiem, tomēr Pakrjaunes pievārtē "mēģinot bēgt" nošāva. Smolska nogalināšana izraisīja politisku skandālu. 1922. gadā viņa atraitne vērsās tiesā un tā slepkavam piesprieda 8 gadus katorgā.
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Lietuvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |