Josifs Goldenbergs (krievu: Иосиф Лазаревич (Леонидович) Гольденберг, dzimis 1907. gada 14. oktobrī Odesā, miris 1984. gada 14. janvārī Rīgā)[2] bija padomju arhitekts, urbānists, kā arī interjera dizainers, kurš ir pazīstams kā viens no modernisma pionieriem Latvijas arhitektūrā.[3]

Josifs Goldenbergs
Pilnais vārds Josifs Goldenbergs
Dzimis 1907. gada 14. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Odesa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1984. gada 14. janvārī (76 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nozares Arhitektūra
Mācījies Parīzes Mākslas akadēmija (1929); Brno (Čehoslovākija) Augstākās tehniskās skolas arhitektūras nodaļa (1934)
Mākslas virziens Modernisms
Slavenākie darbi Restorāns "Jūras pērle"; Tirdzniecības uzņēmums "Sakta"; Universālveikals "Bērnu pasaule"[1]
Apbalvojumi PSRS Valsts prēmija (1965); VDNH sudraba medaļas (1964, 1972)

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis Odesā pazīstama profesora ģimenē. Mācījās Parīzes Mākslas akadēmijā (1928–1929). Beidzis prestižākās Brno (Čehoslovākija) Augstākās tehniskās skolas arhitektūras nodaļu (1934). Līdz 1940 strādāja dažādās arhitektūras projektēšanas darbnīcās Vīnē, Amsterdamā, Budapeštā; 1937 Parīzē, arhitekta Lekorbizjē (Le Corbusier) darbnīcā.[4]

Kopš 1940. gada dzīvoja PSRS, bija arhitekts Kišiņevas un Frunzes projektēšanas organizācijās, bet, sākot ar 1946, bija Rīgā Latvijas Valsts Tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu projektēšanas institūta ("Latgiprotorg") galvenais arhitekts.[4]

Vairākkārt ar panākumiem piedalījies konkursos. Daudzu laikmetīgu tirdzniecības uzņēmumu un interjeru projektu autors.[4]

Nozīmīgākās projektētās celtnes labot šo sadaļu

Literatūra labot šo sadaļu

  • Krastiņš J., Goldenbergs, Josifs // Saur allgemeines Künstler-Lexikon. Die Bildenden Künstler aller Zeiten und Völker. – München-Leipzig: K·G·Saur, 2008. – Bd. 57. – S. 261–262 (vācu valodā).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Jūras Pērle». Geocaching.com. Skatīts: 2013-04-10.
  2. «Josifs Goldenbergs». ArchINFORM.net. Skatīts: 2013-04-10.
  3. Katharina Ritter. «Auf den Spuren der Sowjetmoderne». Architektur & Bau Forum, Marts 2013. Skatīts: 2013-04-10.[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 4,2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  575. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu