Brno (čehu: Brno) ir pilsēta Čehijas dienvidaustrumos, pēc iedzīvotāju skaitā otra lielākā pilsēta valstī. Dienvidmorāvijas apgabala centrs. Vēsturiski Brno bijusi Morāvijas novada galvenā pilsēta.

Brno
Pilsēta
Brno attēli
Brno attēli
Karogs: Brno
Karogs
Ģerbonis: Brno
Ģerbonis
Brno (Čehija)
Brno
Brno
Brno atrašanās vieta Čehijā
Koordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°E / 49.20000; 16.61667Koordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°E / 49.20000; 16.61667
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Apgabals Dienvidmorāvija
Pilsētas tiesības 1243. gads
Platība
 • Kopējā 230,19 km2
Augstums 237 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 396 101
 • blīvums 1 639,7/km²
Mājaslapa www.brno.cz
Brno Vikikrātuvē

Pilsēta ir būtisks Čehijas valsts tieslietu sistēmas centrs — kopš 1993. gada šeit atrodas Čehijas Augstākā tiesa, Čehijas Konstitucionālā tiesa, Ģenerālprokuratūra un tiesībsraga birojs. Pilsētā atrodas vairākas augstskolas, to skaitā Masarīka Universitāte.

Brno atrodas liels izstāžu komplekss.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Brno

No 11. gadsimta Brno vietā atradās Pšemislu pils. 1243. gadā Bohēmijas karalis Vāclavs I piešķīra Brno pilsētas tiesības.

14. gadsimtā Brno kļuva par vienu no Morāvijas galvaspilsētām, šeit, pārmaiņus ar Olomoucu, notika kārtu sapulces. Husītu karu laikā Brno palika uzticīga karalim Sigismundam, tāpēc husīti divreiz (1428, 1430) aplenca pilsētu, abas reizes nesekmīgi.

Trīsdesmigadu kara laikā Brno bija viena no retajām pilsētām, kura veiksmīgi pretojās zviedru uzbrucējiem. Arī 1742. gada prūši nesekmīgi aplenca pilsētu.

1805. gada 2. decembrī Brno pievārtē notika Austerlicas kauja.

18. gadsimtā Brno sāka attīstīties rūpniecība, un pilsēta kļuva par Morāvijas ievērojamāko ekonomisko centru. 1839. gadā uz Brno tika izbūvēts dzelzceļš.

1919. gadā pilsētā nodibināja Masarīka Universitāti.

Sports labot šo sadaļu

Pilsētā bāzēts hokeja klubs HC Kometa Brno, futbola klubs FC Zbrojovka Brno, tā ir arī tradicionāls motosporta centrs.

Cilvēki labot šo sadaļu

Brno dzimuši:

Brno dzīvojuši — semiotiķis Romāns Jakobsons (Роман Осипович Якобсон, 1896—1982), mūziķis Leošs Janāčeks (Leoš Janáček, 1854—1928), mūziķis Rafaels Kubelīks (Rafael Kubelík, 1914—1996), pirmais Čehoslovākijas prezidents Tomāšs Gariks Masariks (Tomáš Garrigue Masaryk, 1850—1937), ģenētikas pamatlicējs Gregors Mendelis (Gregor Mendel, 1822—1884), metemātiķis Rihards fon Mīzess (Richard von Mises, 1883—1953), mākslinieks Alfons Muha (Alphonse Mucha, 1860—1939), rakstnieks Roberts Mūzils (Robert Musil, 1880—1942).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Pašvaldību iedzīvotāju skaits 2023. gada 1. janvārī; pārbaudes datums: 25 maijs 2023.

Ārējās saites labot šo sadaļu