Brno
Brno (čehu: Brno) ir pilsēta Čehijas dienvidaustrumos, pēc iedzīvotāju skaitā otra lielākā pilsēta valstī. Dienvidmorāvijas apgabala centrs. Vēsturiski Brno bijusi Morāvijas novada galvenā pilsēta.
Brno | |||
---|---|---|---|
Pilsēta | |||
Brno attēli | |||
| |||
Brno atrašanās vieta Čehijā | |||
Koordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°EKoordinātas: 49°12′0″N 16°37′0″E / 49.20000°N 16.61667°E | |||
Valsts | Čehija | ||
Apgabals | Dienvidmorāvija | ||
Pilsētas tiesības | 1243. gads | ||
Platība | |||
• Kopējā | 230,19 km2 | ||
Augstums | 237 m | ||
Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
• kopā | 400 566 | ||
• blīvums | 1 639,7/km² | ||
Mājaslapa |
www | ||
Brno Vikikrātuvē |
Pilsēta ir būtisks Čehijas valsts tieslietu sistēmas centrs — kopš 1993. gada šeit atrodas Čehijas Augstākā tiesa, Čehijas Konstitucionālā tiesa, Ģenerālprokuratūra un tiesībsraga birojs. Pilsētā atrodas vairākas augstskolas, to skaitā Masarīka Universitāte.
Brno atrodas liels izstāžu komplekss.
Vēsture
labot šo sadaļuNo 11. gadsimta Brno vietā atradās Pšemislu pils. 1243. gadā Bohēmijas karalis Vāclavs I piešķīra Brno pilsētas tiesības.
14. gadsimtā Brno kļuva par vienu no Morāvijas galvaspilsētām, šeit, pārmaiņus ar Olomoucu, notika kārtu sapulces. Husītu karu laikā Brno palika uzticīga karalim Sigismundam, tāpēc husīti divreiz (1428, 1430) aplenca pilsētu, abas reizes nesekmīgi.
Trīsdesmigadu kara laikā Brno bija viena no retajām pilsētām, kura veiksmīgi pretojās zviedru uzbrucējiem. Arī 1742. gada prūši nesekmīgi aplenca pilsētu.
1805. gada 2. decembrī Brno pievārtē notika Austerlicas kauja.
18. gadsimtā Brno sāka attīstīties rūpniecība, un pilsēta kļuva par Morāvijas ievērojamāko ekonomisko centru. 1839. gadā uz Brno tika izbūvēts dzelzceļš.
1919. gadā pilsētā nodibināja Masarīka Universitāti.
Sports
labot šo sadaļuPilsētā bāzēts hokeja klubs HC Kometa Brno, futbola klubs FC Zbrojovka Brno, tā ir arī tradicionāls motosporta centrs.
Cilvēki
labot šo sadaļuBrno dzimuši:
- Eižens fon Bēms-Baverks (Eugen Böhm von Bawerk, 1851—1914) — austriešu ekonomists;
- Kurts Gēdels (Kurt Gödel, 1906—1978) — austriešu/amerikāņu matemātiķis;
- Bohumils Hrabals (Bohumil Hrabal, 1914—1997) — čehu rakstnieks;
- Erihs Volfgangs Korngolds (Erich Wolfgang Korngold, 1897—1957) — austriešu/amerikāņu komponists;
- Milans Kundera (Milan Kundera, 1929—2023) — čehu/franču rakstnieks;
- Ādolfs Loss (Adolf Loos, 1870—1933) — austriešu/čehoslovāku arhitekts;
- Ernsts Mahs (Ernst Mach, 1838—1916) — austriešu fiziķis un filozofs;
- Jana Novotna (Jana Novotná, 1968) — čehu tenisiste;
- Ādams Ondra (Adam Ondra, 1993) – čehu klinšu kāpējs
- Lucije Šafāržova (Lucie Šafářová, 1987) — čehu tenisiste.
Brno dzīvojuši — semiotiķis Romāns Jakobsons (Роман Осипович Якобсон, 1896—1982), mūziķis Leošs Janāčeks (Leoš Janáček, 1854—1928), mūziķis Rafaels Kubelīks (Rafael Kubelík, 1914—1996), pirmais Čehoslovākijas prezidents Tomāšs Gariks Masariks (Tomáš Garrigue Masaryk, 1850—1937), ģenētikas pamatlicējs Gregors Mendelis (Gregor Mendel, 1822—1884), metemātiķis Rihards fon Mīzess (Richard von Mises, 1883—1953), mākslinieks Alfons Muha (Alphonse Mucha, 1860—1939), rakstnieks Roberts Mūzils (Robert Musil, 1880—1942).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brno.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- Oficiālais tūrisma portāls Go To Brno