Johans Georgs Zulcers

Johans Georgs Zulcers (vācu: Johann Georg Sulzer, 1720—1779) bija šveiciešu izcelsmes teologs un Apgaismības laikmeta filozofs. 1773. gadā viņš izstrādāja Kurzemes un Zemgales hercogistes akadēmiskās ģimnāzijas (Pētera akadēmijas) darbības plānu.

Johans Georgs Zulcers
Johann Georg Sulzer
Johans Georgs Zulcers
Personīgā informācija
Dzimis 1720. gada 16. oktobrī
Vintertūra, Karogs: Šveice Šveice
Miris 1779. gada 27. februārī (58 gadi)
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Berlīne, Prūsija, Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās teologs, zinātnieks
Vecāki Heinrihs Zulcers


Grāmatas "Skaisto mākslu vispārīgā teorija" titullapa (1771).

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1720. gada 16. oktobrī kā 25. bērns Vintertūras rātskunga Heinriha Zulcera ģimenē. 1741. gadā viņš absolvēja teoloģijas studijas Cīrihes Kārļa koledžā (latīņu: Collegium Carolinum) un kļuva par Mašvandenes draudzes vikāru, tomēr jau 1743. gadā viņš pieņēma lēmumu kļūt par kāda Magdeburgas tirgotāja bērnu skolotāju. Būdams filozofa Kristiāna Volfa uzskatu piekritējs, Zulcers 1745. gadā publicēja savus pirmos filozofiskos rakstus.

1747. gadā viņš kļuva par Joahimtāles ģimnāzijas (Joachimsthalsches Gymnasium) matemātikas profesoru Berlīnē un pēc trīs gadiem viņu ievēlēja par Prūsijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas (franču: Académie Royale des Sciences et Belles-Lettres) locekli. 1763. gadā viņš atteicās no profesora amata un atgriezās dzimtenē, kur turpināja darbu pie sava mūža darba — "Skaisto mākslu vispārīgās teorijas" (Allgemeine Theorie der schönen Künste, izdota 1771–1774), tomēr pēc karaļa Frīdriha II aicinājuma 1765. gadā atkal atgriezās Berlīnē un kļuva par Karaliskās bruņinieku akadēmijas (Ritterakademie Berlin) filozofijas profesoru. 1772. gada vasarā viņš nosūtīja Kurzemes hercogam Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas izveides plānu, kuru 1773. gadā apstiprināja Kurzemes landtāgs.

1775. gadā Zulcers kļuva par Karaliskās Zinātņu akadēmijas filozofijas klases direktoru. Miris 1779. gada 27. februārī in Berlīnē.

DarbiLabot

  • Kurzer Begriff aller Wissenschaften, worinn die natürliche Verbindung aller Theile der Gelehrtheit gezeiget […] wird (1745)
  • Versuch einiger Moralischen Betrachtungen über die Werke der Natur (1745)
  • Versuch einiger vernünftiger Gedanken von der Auferziehung und Unterweisung der Kinder (1745)
  • Beschreibung einiger Merckwürdigkeiten, Welche er in einer Ao. 1742. gemachten Berg-Reise durch einige Oerter der Schweitz beobachtet hat. Zürich 1747
  • Kritische Nachrichten aus dem Reiche der Gelehrsamkeit (zusammen mit Ramler; 1750)
  • Unterredungen über die Schönheit der Natur (1750/1770)
  • Gedanken über den Ursprung der Wissenschaften und schönen Künste (1762)
  • Allgemeine Theorie der schönen Künste (1771–1774)
    • Vier Teilbände der Ausgabe aus Leipzig bei Weidmann und Reich 1773 als Digitalisat der Universitäts- und Landesbibliothek Düsseldorf
    • Erster Theil (hier die 2. Ausgabe von 1792)
    • Zweyter Theil (hier die 2. Ausgabe von 1792)
    • Digitale Ausgabe zur Volltextrecherche in der Reihe Digitale Bibliothek als Band 67, ISBN 3-89853-467-7
  • Cymbelline (1772)
  • Entwurf der Einrichtung Des von Sr. Hochfürstlichen Durchlaucht dem Herzoge von Curland in Mitau neugestifteten Gymnasii Academici (1773 und 1774)
  • Vermischte philosophische Schriften (1773/81)
  • Tagebuch einer von Berlin nach den mittäglichen Ländern von Europa in den Jahren 1775 und 1776 gethanen Reise und Rückreise. Leipzig 1780 (Veidne:DTAW)
  • Johann Georg Sulzer’s Lebensbeschreibung von ihm selbst aufgesetzt. Mit Anmerkungen von Joh. Bernh. Merian und Friedr. Nicolai (1809)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot