Johans Georgs Eizens
Johans Georgs Eizens fon Švarcenbergs (Johann Georg Eisen von Schwarzenberg, 1717—1779) bija Apgaismības laikmeta luterāņu mācītājs, teologs un literāts. Hercoga Pētera padomnieks, Academia Petrina goda profesors tautsaimniecībā (1776—1777).[1]
Pazīstams gan kā dārzkopības un pārtikas produktu konservēšanas speciālists, gan dzimtbūšanas kritiķis.[2]
Dzīvesgājums
labot šo sadaļu
Dzimis 1717. gada 19. janvārī Polzingenē (Polsingen) Vidusfrankonijā (tagad Bavārija) luterāņu mācītāja Gotfrīda Eizena fon Švarcenberga un viņa sievas Elizabetes, dzimušas Dēderlainas (Döderlein), ģimenē. Pēc mājas mācībām pie tēva un tēvoča studēja teoloģiju Jēnas universitātē (1737—1740), tad pārcēlās uz dzīvi Vidzemes guberņā, kur no 1741. līdz 1744. gadam bija mājskolotājs Avinurmes (Awinorm) muižā (tagad Austrumviru apriņķis). Pēc tam ilgu laiku bija luterāņu mācītājs Tormas un Lohusuu draudzēs (1746-1774), šajā laikā mācītājs Eizens uzrakstīja četrus darbus par dzimtbūšanas kaitīgumu, no kuriem tikai divus publicēja. Rakstā "Sistemātisks apcerējums par valsts saimniecisko pamatiekārtu" viņš rakstīja par zemnieku atbrīvošanu. Eizens uzskatīja, ka cilvēkus veido sociālā vide, kurā viņi atrodas; labklājību varot celt ar saprāta un taisnības principiem, nevis ar varmācību un cilvēku izmantošanu: Pierādījums, ka tādā zemnieku iekārtā, ka zemnieks ir tādējādi sava kunga pavalstnieks, ka tam viņa lauku mājas pieder kā mantojums īpašums, ne tikai kungam daudz izdevīgāk, bet vispārīgi, uz kura balstoties valsts var kļūt visā pilnībā tik ziedoša, cik to vispārīgi atļauj zemes dabiskais raksturs, turpretim zemnieku dzimtbūšana ir augstākā mērā kaitīga tiklab kungam, kā valstij.[3]
Pēc konflikta ar vietējo muižniecību J.G.Eizens 1774. gadā bija spiests pārcelties uz Pēterburgu, bet 1775. gadā viņš pieņēma hercoga Pētera uzaicinājumu kļūt par viņa tautsaimniecisko padomnieku (Inspektor der hzgl. Oekonomie und Gärten), līdztekus bija Academia Petrina goda profesors (1776—1777). 1777. gadā Johans Georgs Eizens izstrādāja Rundāles muižas apsaimniekošanas plānu, pēc kura tika izveidoti divi augļu dārzi, vīnakalns un apiņu dārzs. Arī Jelgavā viņš savos teoloģiskajos darbos (Das thätige Christenthum un Das Christenthum nach der gesunden Vernunft und der Bibel) asi kritizēja dzimbūšanu, tādēļ Johans Georgs Eizens bija spiests doties atpakaļ cauri Vidzemei uz Pēterburgu. Dzīves pēdējos gadus strādāja par grāfa Černiševa muižu pārvaldnieku pie Maskavas.
Miris Maskavas guberņas Jaropoļecā (Ярополец) 1779. gada 4. (15.?) februārī.
Darbi
labot šo sadaļu
- Johann Georg Eisen. Der Fluch, welcher die Gottlosen trifft. 1771
- Johann Georg Eisen. Die Blatterimpfung erleichtert und hiemit den Müttern selbst... Riga: J.F. Hartknoch, 1774 — 24 lpp.
- Johann Georg Eisen. Unterricht von der allgemeinen Kräuter- und Wurzeltrocknung. Trattner, 1774 — 57 lpp.
- Johann Georg Eisen. Das thätige Christenthum: in Betrachtungen für Jedermann. Mitau: 1777
- Johann Georg Eisen. Das Christenthum nach der gesunden Vernunft und der Bibel. Riga: Hartknoch, 1777 — 160 lpp.
- Johann Georg Eisen, Johann Gottfried Schöner. Verhältnis der Kirchen und Zuchthäuser gegen die Besserung der Menschen. Monath, 1780 — 54 lpp.
Kopoti raksti
labot šo sadaļu- Johann Georg Eisen (1717—1779). Ausgewählte Schriften: deutsche Volksaufklärung und Leibeigenschaft im Russischen Reich. Verlag Herder-Institut, 1998. — 723 lpp.
Literatūra
labot šo sadaļu- Erich Donnert. Johann Georg Eisen (1717—1779): Ein Vorkämpfer der Bauernbefreiung in Russland. Leipzig: Koehler und Amelang, 1978 — 199 lpp.
- Roberts Vipers. J.G. Eizena reliģiskie uzskati. Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1938; Nr. 2 (6), 189.—210. lpp.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
- ↑ Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 266 lpp.
- ↑ «Baltija no 16. līdz 18. gadsimtam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 7. janvārī.