Atvērt galveno izvēlni

Johans Gotlībs Groške

Johans Gotlībs Groške (Johann Gottlieb von Groschke, 1760—1828) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsts. 40 gadus bija Academia Petrina, vēlāk Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas fizikas un dabaszinātņu profesors (1788—1828). Prorektors (1791, 1800—1801).[1]

Johans Gotlībs Groške
Johann Gottlieb von Groschke
Personīgā informācija
Dzimis 1760. gada 30. augustā
Tukums, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1828. gada 20. martā (67 gadi)
Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās ārsts, profesors

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1760. gada 30. augustā Tukuma aptiekāra un Kurzemes hercoga galma ķirurga Johana Gotloba Groškes (1714–1777) un viņa sievas Sofijas Ģertrūdes, dzimušas Gercas (Görtz), ģimenē. 1775. gadā viņš kā viens no pirmajiem 23 audzēkņiem sāka mācības Jelgavas Pētera akadēmijā, kur viņu īpaši iespaidoja fizikas un dabaszinātņu profesors Johans Jakobs Ferbers. Studēja medicīnu un dabaszinātnes Berlīnes Collegium medico-chirurgicum (no 1778) un Getingenes universitātē (no 1780). 1784. gada 1. maijā Groške aizstāvēja disertāciju par empiēmām (de Empyemate) un ieguva medicīnas un ķirurģijas doktora grādu. Papildinājās Nīderlandē un Francijā, kur Parīzē iepazinās ar Bendžaminu Franklinu, gadu strādāja par ārstu Londonas Bartolomeja slimnīcā. 1785. gada beigās devās uz Berlīni, kur satika Kurzemes hercogu Pēteri, kas viņam 1786. gada 16. jūnijā piedāvāja darbu Jelgavas akadēmijā aizbraukušā profesora Ferbera vietā. Groške saņēma atļauju vēl divus gadus papildināties Edinburgā, kur viņš 1787. gadā kļuva par zinātņu biedrības locekli.

Profesora darbu Jelgavā Groške sāka 1788. gada sākumā, vienlaikus strādāja arī par Jelgavas ārstu, pārraudzīja pilsētas slimnīcu. 1791. gadā hercogs viņam piedāvāja kļūt par galma ārstu (Hofarzt) ar mūža pensiju 500 Alberta dālderu apjomā. 1801. gadā viņam piedāvāja kļūt par Jelgavas universitātes profesoru, bet, universitāti atverot Tērbatā, viņš palika Jelgavā.

1810. gadā Groške licis izgatavot īpašus peldu ratus Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I sievai Elizabetei, kas vasaru pavadīja Plieņciema kūrortā.[2] 1817. gadā viņu apbalvoja ar Krievijas Sv. Vladimira ordeni un 1819. gadā piešķīra ķeizariskā galma padomnieka titulu. 1819. gadā viņš nodibināja zelta medaļu, kas katru gadu bija jāpasniedz labākā par uzdoto tēmu latīņu valodā rakstītā darba autoram. 1827. gadā viņš kļuva par kolēģijas padomnieku.

Miris 1828. gada 20. martā Jelgavā.

BiedrībasLabot

  • Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
  • Berlīnes Dabaspētnieku biedrība
  • Londonas Linneja biedrība
  • Filadelfijas filozofiskā biedrība
  • Maskavas fizikāli-medicīniskā biedrība
  • Pēterburgas medicīniski-ķirurģiskā biedrība
  • Pēterburgas mineraloģiskā biedrība

DarbiLabot

AtsaucesLabot

  1. [ Baltisches Biographisches Lexikon Digital ieraksts] (vāciski)
  2. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. 280 lpp.