Atvērt galveno izvēlni

Matīss Frīdrihs Vatsons (Matthias Friedrich Watson, 1733—1805) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts. Jelgavas pilsētas skolas direktors (1759-1774, 1781-1804), Academia Petrina latīņu valodas un literatūras profesors (1775—1805), prorektors (1776—1777, 1784—1785, 1794—1795). Jelgavas avīzes (Mitausche Zeitung) redaktors (1778-1805).[1]

Matīss Frīdrihs Vatsons
Personīgā informācija
Dzimis 1733. gada 19. janvārī
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Kēnigsberga, Prūsija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1805. gada 8. martā (72 gadi)
Jelgava (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās pedagogs, literāts

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1733. gada 19. janvārī Kēnigsbergā Prūsijas karaļa militārā padomnieka Matīsa Vatsona ģimenē. Mācījās Kēnigsbergas Frīdriha-kolēģijā (Friedrichs-Collegium, 1738-1746), studēja Kēnigsbergas universitātē (1746-1752), 1753. gadā ieguva Dr. Philos. grādu. Pēc trīs gadu ceļošanas pa vācu zemēm viņš 1756. gadā atgriezās Kēnigsbergā, kur darbojās kā universitātes ārkārtas profesors (1756-1759). Pēc tam, kad Krievijas impērijas armija Septiņgadu kara laikā (1756-1763) ieņēma Kēnigsbergu, 1759. gadā M. Vatsons devās uz Jelgavu, kur strādāja par pilsētas skolas direktoru (1759-1774, 1781-1804). 1772. gada apprecējās ar Doroteju Agati Dillo (Düllo). 1775. gadā viņš pieņēma hercoga Pētera uzaicinājumu un sāka strādāt par Academia Petrina latīņu valodas un literatūras profesoru. Līdztekus bija luterāņu mācītājs Vecsaules draudzē (Alt-Rahden). 1777. gada 7. jūnijā viņam piedzima dēls Kārlis Frīdrihs Vatsons.

1801. gadā viņu iecēla par jaundibināmās Jelgavas universitātes Filozofijas fakultātes dekānu, tomēr to pārcēla uz Tērbatu, bet M. Vatsons palika Jelgavā. 1801. gada 26. maijā mira viņa sieva. Miris 1805. gada 8. martā Jelgavā.

AtsaucesLabot