Jaunsvirlaukas pagasts

(Pāradresēts no Jaunsvirlaukas ciems)

Jaunsvirlaukas pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām, Lielupes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Vircavas un Platones pagastiem, kā arī, pa Lielupi ar Cenu un Sidrabenes pagastiem, Bauskas novada Viesturu pagastu, kā arī Jelgavas pilsētu.

Jaunsvirlaukas pagasts
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Staļģene
Kopējā platība:[1] 123,0 km2
 • Sauszeme: 119,2 km2
 • Ūdens: 3,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 2 494
Blīvums (2024): 20,9 iedz./km2
Mājaslapa: www.jaunsvirlauka.lv
Jaunsvirlaukas pagasts Vikikrātuvē

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes: Īslīce, Lielupe, Liepars, Rēda, Sesava, Svitene, Vircava.

Mūsdienu Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Biles muiža (Billenhof), Ciemaldu muiža (Zeemalden), Dandāles muiža (Dannental), Jaunāmuiža (Peterweide), Jaunsvirlaukas muiža (Neu-Bergfried, Jaunsvirlauka), Prankas muiža (Frank-Sessau), Salgales muiža (Sallgalen), Staļģenes muiža (Stalgen, Staļģene), Supardantu muiža (Superintendentenhof), Vecsvirlaukas muiža (Alt-Bergfried, Bajāri).

1935. gadā Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta platība bija 93 km² un tajā dzīvoja 2139 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunsvirlaukas un Staļģenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaunsvirlaukas ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Bauskas (1962-1967) rajonos. Jaunsvirlaukas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Staļģenes ciema un Sesavas ciema kolhoza «Līgo» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Vircavas ciemam. 1966. gadā pievienoja Vircavas ciema padomju saimniecības «Dzirnieki» teritoriju, 1974. gadā daļu teritorijas pievienoja Vircavas ciemam, 1977. gadā pievienoja daļu Vecsvirlaukas ciema teritorijas, 1979. gadā — daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema, 1987. gadā — daļu Vircavas ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunsvirlaukas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 700—    
19592 800+3.7%
19673 546+26.6%
GadsIedz.±%
19793 190−10.0%
19893 376+5.8%
20003 385+0.3%
GadsIedz.±%
20113 011−11.0%
20212 467−18.1%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Staļģene (pagasta centrs), Mežciems, Dzirnieki, Vecsvirlauka, Bajāri, Bitēni, Blukas, Īslīcas, Jaunsvirlauka, Kārniņi, Pakuļi, Smedēni, Šalkas.

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP