Pavasaru Jānis
Pavasaru Jānis (īstajā vārdā — Jānis Veismanis; dzimis 1867. gadā Struteles pagastā, miris 1913. gadā Jelgavā) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1906—1912).
| |||||||||||||
|
Dzīves gājums
labot šo sadaļuDzimis 1867. gada 30. septembrī Struteles pagasta “Mazpavasaros”. Mācījās Struteles pagastskolā (1884—1887) un Jelgavas ģimnāzijā (1884—1887). Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1888—1894), 1893. gadā publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu “Ziedoņa sapņi” un apceri “Latviešu rakstniecības vēsture līdz brīvlaišanas laikam”.
Kopš 1895. gada bija luterāņu mācītājs Jelgavas latviešu draudzē un laikraksta “Latviešu Avīzes” (1896—1908) izdevējs un redaktors, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbinieks (1896—1898), kuras vasaras sapulcēs sniedza bibliogrāfiski kritiski pārskatus par iepriekšējā gada lugu izdevumiem. Mēnešraksta “Vērotājs” (1903—1905), vēlāk “Jauno Latviešu Avīžu” (1909—1913) izdevējs un redaktors.
Miris 1913. gada 4. aprīlī Jelgavā, apbedīts Jelgavas kapos.[1]
Tagadējā Driksas iela Jelgavā agrāk bija nosaukta Jāņa Veismaņa vārdā (1924—1950).[2]
Darbi
labot šo sadaļu- dzejoļu krājums “Ziedoņa sapņi” (1893),
- “Latviešu rakstniecības vēsture līdz brīvlaišanas laikam” (1893),
Literatūra
labot šo sadaļu- Silvija Freinberga. Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas. Rīga: 2013
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ A. Apīnis. Veismanis Jānis No Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas datubāzes
- ↑ «jelgavas-ielas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 5. septembrī.