Pavasaru Jānis (īstajā vārdā — Jānis Veismanis; dzimis 1867. gadā Struteles pagastā, miris 1913. gadā Jelgavā) bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists. Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks (1906—1912).

Pavasaru Jānis
Jānis Veismanis
Pavasaru Jānis
Personīgā informācija
Dzimis 1867. gada 30. septembrī
“Mazpavasari”, Struteles pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1913. gada 4. aprīlī (45 gadi)
Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Literārā darbība
Pseidonīms Pavasaru Jānis
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1893.—1913.
Žanri dzeja, žurnālistika

Dzīves gājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1867. gada 30. septembrī Struteles pagasta “Mazpavasaros”. Mācījās Struteles pagastskolā (1884—1887) un Jelgavas ģimnāzijā (1884—1887). Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1888—1894), 1893. gadā publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu “Ziedoņa sapņi” un apceri “Latviešu rakstniecības vēsture līdz brīvlaišanas laikam”.

Kopš 1895. gada bija luterāņu mācītājs Jelgavas latviešu draudzē un laikraksta “Latviešu Avīzes” (1896—1908) izdevējs un redaktors, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbinieks (1896—1898), kuras vasaras sapulcēs sniedza bibliogrāfiski kritiski pārskatus par iepriekšējā gada lugu izdevumiem. Mēnešraksta “Vērotājs” (1903—1905), vēlāk “Jauno Latviešu Avīžu” (1909—1913) izdevējs un redaktors.

Miris 1913. gada 4. aprīlī Jelgavā, apbedīts Jelgavas kapos.[1]

Tagadējā Driksas iela Jelgavā agrāk bija nosaukta Jāņa Veismaņa vārdā (1924—1950).[2]

  • dzejoļu krājums “Ziedoņa sapņi” (1893),
  • “Latviešu rakstniecības vēsture līdz brīvlaišanas laikam” (1893),
  • Silvija Freinberga. Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas. Rīga: 2013
  1. A. Apīnis. Veismanis Jānis No Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas datubāzes
  2. «jelgavas-ielas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 5. septembrī.