Jaunpils pagasts
- Šis raksts ir par Tukuma novada pagastu. Par Rīgas apriņķa pagastu skatīt rakstu Zaubes pagasts.
Jaunpils pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Viesatu, Irlavas, Džūkstes un Lestenes pagastiem, Dobeles novada Bikstu un Annenieku pagastiem un Saldus novada Remtes pagastu. Pagasta centrs ir Jaunpils.
| Jaunpils pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Tukuma novads | |||
| Centrs: | Jaunpils | |||
| Kopējā platība:[1] | 157,1 km2 | |||
| • Sauszeme: | 152,6 km2 | |||
| • Ūdens: | 4,5 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 796 | |||
| Blīvums (2024): | 11,8 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Jaunpils pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuPagasts atrodas apvidū, kur Zemgales līdzenums pakāpeniski pāriet Austrumkursas augstienē.
Jaunpils pagastā ir Kartavkalnu pilskalns, kur var apskatīt priežu aleju un izstaigāt vairākus taku lokus. Kartavkalnos katru gadu norisinās skriešanas sancensības "Kartavkalnu apļi".
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuTeritorijai raksturīgs viegli paugurains reljefs, caur pagasta teritoriju tek vairākas mazas upītes: Bikstupe (32 km), Bikstupes kreisā krasta pieteka Rūšu strauts (17 km). Pagasta teritorijā Lestenes–Ēnavas purvā tecējumu sāk Ventas lielākā pieteka Abava. Pagasta ziemeļrietumu daļā tek Viesata. Pagastā ir vairāki mazi ezeriņi: Apsauju ezers (Lielapsauju; 28,8 ha), Brandavu ezers (12,3 ha), Mellīzeris, Bautēlis (8,4 ha). Jaunpils centrā uz Bikstupes un Rūšu strauta atrodas mākslīgs Jaunpils dzirnavezers, nedaudz lejāk — Ķimšu ūdenskrātuve.
Vēsture
labot šo sadaļuMūsdienu Jaunpils pagasta teritorijā vēsturiski atradās Jaunpils muiža (Gut Neuenburg, Jaunpils), Jurģu muiža (Gut Georgenhof, Jurģi), Lauku muiža (Gut Feldhof, Veclauki), Mariņmuiža (Gut Marienhof), Pļavnieku muiža (Gut Plaueneck), Struteles muiža (Gut Strutteln), Spriņģu muiža (Gut Springen, Josti).
Jaunpils pagasta teritorija izveidojās 17.-18. gadsimtā ap Jaunpils muižu. 1935. gadā pagasta platība bija 127 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Jaunpils un Jurģu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Jaunpils ciemam pievienoja Jurģu ciemu. 1979. gadā Jaunpils ciemā iekļāva daļu Degoles ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Jaunpils pagastu kopā ar Viesatu pagastu apvienoja Jaunpils novadā. 2021. gadā Jaunpils novadu iekļāva Tukuma novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuEsošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Jaunpils, Leveste, Jurģi, Strutele, Struteles muiža, Veclauki, Saule, Brandavas, Jaunsēži.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Kārlis Frīdrihs Vatsons (1777—1826), luterāņu mācītājs un žurnālists,
- Krišjānis Barons (1835—1923), latviešu folklorists, rakstnieks un publicists,
- Jānis Veismanis (1867—1913), dzejnieks, luterāņu mācītājs un žurnālists,
- Hugo Kārlis Grotuss (1884—1951), latviešu gleznotājs.
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |