Jakutu sacelšanās
Jakutu sacelšanās jeb Jakutijas kampaņa bija pēdējā Krievijas pilsoņu kara epizode. Karadarbība ilga no 1921. gada septembra līdz 1923. gada jūnijam un koncentrējās Krievijas Tālajos Austrumos.
| Jakutu sacelšanās | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Krievijas Pilsoņu kara austrumu frontes | |||||||||
.jpg) Krievijas pilsoņu karš 1923. gada 30. janvāris | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
.svg){kind=small} Krievijas PFSR Padomju Savienība (no 1922. gada 30. decembra) |
| ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
|
Ivans Strods Stepans Vostrecovs |
Pirms 1921. gada 2. septembra Mihails KorobeiņikovsPēc 1921. gada 2. septembra Anatolijs Pepeļajevs | ||||||||
| Spēks | |||||||||
|
Pirms 1921. gada 2. septembra 200 Pēc 1921. gada 2. septembra 950 | |||||||||
| Zaudējumi | |||||||||
|
apmēram 1000 cilvēku |
Jakutu tautas armija zaudēja vairāk nekā 1000 sagūstīto cilvēku, 500-1000 cilvēku gāja bojā | ||||||||
Pēc vairākiem komunistu pārspīlējumiem pret vietējām tautām, galvenokārt jakutiem un evenkiem, Jakutijas apgabalā izcēlās pretpadomju sacelšanās. Reģiona iedzīvotāji (aptuveni 250 000 cilvēku, no kuriem tikai 10 % bija krievi), kurus apdzīvoja galvenokārt mednieki un lopkopji ar personīgajiem ieročiem, naidīgi izturējās pret 1919. gada decembrī Jakutijā atjaunotās padomju varas pasākumiem.
Līdz 1922. gada marta beigām jakutu nemiernieki kontrolēja gandrīz 70 % no visām Jakutu apgabala teritorijām. No Irkutskas, lai apspiestu jakutu sacelšanos tika nosūtītas Sarkanās armijas vienības, aptuveni 5000 karavīru.
27. aprīlī padomju vara paziņoja par Jakutijas APSR izveidi. 1922. gada martā-septembrī Sarkanās armijas vienības iesaistījās vairākās smagās kaujās pret Jakutu Tautas armiju, spiežot to tālāk uz austrumiem.
30. augustā no Vladivostokas, lai palīdzētu nemierniekiem, ieradās Sibīrijas militārā flotile, kurā bija 750 Sibīrijas brīvprātīgo ģenerāļa Anatolija Pepeļajeva vadībā. Plāns bija ieņemt Jakutsku pēc izsēšanās Ohotskas jūras piekrastē, tad, apvienojot nemiernieku spēkus, ieņemt Irkutsku un tur izveidot jaunu Pagaidu Sibīrijas valdību. Līdz brīdim, kad 31. decembrī tika izveidota Padomju Savienība, nelielā teritorija, kas ietvēra Ajanas, Ohotskas un Nelkanu, ko kontrolēja Pepeļajevs, palika vienīgā Krievijas teritorija, kas atradās balto rokās.
Februārī pret Pepeļajevu tika nosūtīts Ivana Stroda vadīts boļševiku karaspēks. 14. februārī boļševiki uzsāka kauju ar Pepeļajeva vienību, un 3. martā baltie tika pilnībā izspiesti no Amgas.
Baltās armijas atliekas cieta divas sakāves sadursmēs, vispirms pie Ohotskas un pēc tam 18. jūnijā pie Ajanas. Ģenerālis Pepeļajevs, lai izvairītos no asinsizliešanas, pavēlēja padoties, neizšaujot nevienu šāvienu. Pats ģenerālis, kā arī 103 baltie virsnieki un 230 karavīri tika sagūstīti un nosūtīti uz Vladivostoku. Vairākus desmitus brīvprātīgo ģenerālmajora Jevgēnija Višņevska vadībā izglāba japāņu zvejnieki.
Cita daļa nemiernieku, kas nevēlējās padoties, izklīda pa taigu un pēc tam piedalījās vairākās pretpadomju sacelšanās.
-
Sibīrijas pagaidu valdības karogs -
Ivans Strods — latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks -
_Strods.jpg)
Literatūra
labot šo sadaļu- Последние бои на Дальнем Востоке. — М.: Центрполиграф, 2005.
- Александр Петрушин. Омск, Аян, Лубянка… Три жизни генерала Пепеляева. // «Родина» № 9, 1996
- Клипель В. И. Аргонавты снегов. О неудавшемся походе генерала А. Пепеляева.]
- Пепеляевщина. 6 сентября 1922 — 17 июня 1923 гг.
- Грачёв Г. П. Воспоминания очевидца (Якутский поход генерала Пепеляева) (под ред. П. К. Конкина)
- Пестерев В. И. Гражданская война на Северо-Востоке России и антикоммунистические выступления в Якутии (1918-1930 гг.) : монография / В. И. Пестерев; [отв. ред. Р. В. Шелехова]; Ком гос. арх. службы РС (Я). — Якутск : Изд-во ЯНЦ СО РАН, 2008. — 532 с.