Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis) (poļu: Kazimierz IV Jagiellończyk), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (lietuviešu: Kazimieras Jogailaitis, baltkrievu: Казімір Ягелончык; dzimis 1427. gada 30. novembrī, miris 1492. gada 7. jūnijā) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440. līdz 1492. gadam un Polijas karalis no 1447. līdz 1492. gadam.
| Kazimirs IV Kazimierz IV Jagiellończyk Kazimieras Jogailaitis Казімір Ягелончык | |
|---|---|
 | |
| Lietuvas dižkungs | |
|
Amatā 1440. gads — 1492. gads (kronēts 1440. gada 29. jūnijā, Viļņas katedrāle, Viļņa) | |
| Priekštecis | Žigimants |
| Pēctecis | Aleksandrs Jagellons |
| Polijas karalis | |
|
Amatā 1447. gads — 1492. gads (kronēts 1447. gada 25. jūnijā, Vāvelas katedrāle, Krakova) | |
| Priekštecis | Vladislavs III |
| Pēctecis | Jans I Olbrahts |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1427. gada 30. novembrī Krakova, Polijas karaliste (  Polija) |
| Miršanas dati |
1492. gada 7. jūnijā Grodņa, Lietuvas lielkņaziste (  Baltkrievija) |
| Apglabāts |
Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija |
| Dinastija | Jagellonu dinastija |
| Tēvs | Jagailis |
| Māte | Halšānu Sofija (Zofia Holszańska) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Austrijas Elizabete |
| Bērni | 13 bērni, to skaitā Hedviga Jagellona, Svētais Kazimirs, Vladislavs II Jagellons, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sigismunds I Vecais, Barbara Jagellona |
| Reliģija | katolisms |
DzīvesgājumsLabot
Kazimirs IV bija Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un Sofijas no Haļšaniem (mūsdienu Baltkrievijā) dēls. Bija precējies ar Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitu Elizabeti. Bērni — Vladislavs II, Jadviga (Bavārijas hercoga sieva), Svētais Kazimirs, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sofija (Albrehta I māte), Elizabete, Sigismunds I Vecais, Frederiks, Elizabete, Anna (Pomerānijas hercoga sieva), Barbara, Elizabete.
Kazimira IV valdīšana iezīmējas ar diezgan naidīgām attiecībām ar imperatoru Frīdrihu III. Kazimira IV laikā tika uzvarēts Trīspadsmitgadu karš pret Vācu ordeni un Polija ieguva Karaļa Prūsiju un pieeju pie Baltijas jūras, bet atlikušajā Vācu ordeņa valsts daļā nodibinājās no Polijas atkarīga Prūsijas hercogiste. 1471. gadā Novgorodas pilsētas galva Marta Borecka un viņas dēli Dmitrijs un Fjodors veda sarunas ar Kazimiru IV par Novgorodas republikas pāriešanu Lietuvas pakļautībā, saglabājot senās privilēģijas un pareizticību.
Kazimirs IV 1449. gadā parakstīja līgumu ar Maskavas kņazu Vasīliju II, ar kuru Lietuva atzina Novgorodu, Pleskavu, Tveru un Rjazaņu par ietilpstošām Maskavijas ietekmes sfērā. Lietuvas dienvidus nodrošināja savienība ar Krimu, kas turpinājās līdz 1466. gadam. Tādējādi Kazimirs IV varēja iesaistīties veiksmīgajā Trīspadsmitgadu karā ar Vācu ordeni, kā arī attīstīt savas dinastiskās ambīcijas Bohēmijā un Ungārijā. Tikmēr Maskavija sev pakļāva Krievzemes ziemeļaustrumus, atbrīvojās no Zelta Ordas varas un nodibināja savienību ar Krimas hanisti. Lietuva uz šīm stratēģiskajām izmaiņām nekādi nereaģēja. 1482. gadā Krimas haniste noposta Kijevu un postoši reidi no Krimas turpmāk notiek regulāri. Lietuvas robeža atkāpjas līdz Ukrainas vidienei.[1]
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazimirs IV Jagellons |
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
|---|---|---|---|---|
Jagaiļa dzimtas valdnieks 
| ||||
| Priekštecis: Vladislavs III |
Polijas karalis 1447 — 1492 |
Pēctecis: Jans I Olbrahts | ||
| Priekštecis: Žigimants |
Lietuvas lielkņazs 1440 — 1492 |
Pēctecis: Aleksandrs Jagellons | ||