Atvērt galveno izvēlni

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis) (poļu: Kazimierz IV Jagiellończyk), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (lietuviešu: Kazimieras Jogailaitis, baltkrievu: Казімір Ягелончык; dzimis 1427. gada 30. novembrī, miris 1492. gada 7. jūnijā) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440. līdz 1492. gadam un Polijas karalis no 1447. līdz 1492. gadam.

Kazimirs IV
Kazimierz IV Jagiellończyk
Kazimieras Jogailaitis
Казімір Ягелончык
Casimir IV Jagiellon.jpg
Lietuvas dižkungs
Amatā
1440. gads — 1492. gads
(kronēts 1440. gada 29. jūnijā, Viļņas katedrāle, Viļņa)
Priekštecis Žigimants
Pēctecis Aleksandrs Jagellons
Polijas karalis
Amatā
1447. gads — 1492. gads
(kronēts 1447. gada 25. jūnijā, Vāvelas katedrāle, Krakova)
Priekštecis Vladislavs III
Pēctecis Jans I Olbrahts

Dzimšanas dati 1427. gada 30. novembrī
Krakova, Polijas karaliste
(Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1492. gada 7. jūnijā
Grodņa, Lietuvas lielkņaziste
(Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Jagellonu dinastija
Tēvs Jagailis
Māte Halšānu Sofija (Zofia Holszańska)
Dzīvesbiedrs(-e) Austrijas Elizabete
Bērni 13 bērni, to skaitā Hedviga Jagellona, Svētais Kazimirs, Vladislavs II Jagellons, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sigismunds I Vecais, Barbara Jagellona
Reliģija katolisms

DzīvesgājumsLabot

Kazimirs IV bija Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un Sofijas no Haļšaniem (mūsdienu Baltkrievijā) dēls. Bija precējies ar Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitu Elizabeti. Bērni — Vladislavs II, Jadviga (Bavārijas hercoga sieva), Svētais Kazimirs, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sofija (Albrehta I māte), Elizabete, Sigismunds I Vecais, Frederiks, Elizabete, Anna (Pomerānijas hercoga sieva), Barbara, Elizabete.

Kazimira IV valdīšana iezīmējas ar diezgan naidīgām attiecībām ar imperatoru Frīdrihu III. Kazimira IV laikā tika uzvarēts Trīspadsmitgadu karš pret Vācu ordeni un Polija ieguva Karaļa Prūsiju un pieeju pie Baltijas jūras, bet atlikušajā Vācu ordeņa valsts daļā nodibinājās no Polijas atkarīga Prūsijas hercogiste. 1471. gadā Novgorodas pilsētas galva Marta Borecka un viņas dēli Dmitrijs un Fjodors veda sarunas ar Kazimiru IV par Novgorodas republikas pāriešanu Lietuvas pakļautībā, saglabājot senās privilēģijas un pareizticību.

 
Polija un Lietuva 1466. gadā

Kazimirs IV 1449. gadā parakstīja līgumu ar Maskavas kņazu Vasīliju II, ar kuru Lietuva atzina Novgorodu, Pleskavu, Tveru un Rjazaņu par ietilpstošām Maskavijas ietekmes sfērā. Lietuvas dienvidus nodrošināja savienība ar Krimu, kas turpinājās līdz 1466. gadam. Tādējādi Kazimirs IV varēja iesaistīties veiksmīgajā Trīspadsmitgadu karā ar Vācu ordeni, kā arī attīstīt savas dinastiskās ambīcijas Bohēmijā un Ungārijā. Tikmēr Maskavija sev pakļāva Krievzemes ziemeļaustrumus, atbrīvojās no Zelta Ordas varas un nodibināja savienību ar Krimas hanisti. Lietuva uz šīm stratēģiskajām izmaiņām nekādi nereaģēja. 1482. gadā Krimas haniste noposta Kijevu un postoši reidi no Krimas turpmāk notiek regulāri. Lietuvas robeža atkāpjas līdz Ukrainas vidienei.[1]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Jagaiļa dzimtas valdnieks  
Priekštecis:
Vladislavs III
Polijas karalis
1447 — 1492
Pēctecis:
Jans I Olbrahts
Priekštecis:
Žigimants
Lietuvas lielkņazs
1440 — 1492
Pēctecis:
Aleksandrs Jagellons