Kazimirs IV Jagellons
Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis) (poļu: Kazimierz IV Jagiellończyk), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (lietuviešu: Kazimieras Jogailaitis, baltkrievu: Казімір Ягелончык; dzimis 1427. gada 30. novembrī, miris 1492. gada 7. jūnijā) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440. līdz 1492. gadam un Polijas karalis no 1447. līdz 1492. gadam.
| Kazimirs IV Kazimierz IV Jagiellończyk Kazimieras Jogailaitis Казімір Ягелончык | |
|---|---|
 | |
| Lietuvas dižkungs | |
|
Amatā 1440. gads — 1492. gads (kronēts 1440. gada 29. jūnijā, Viļņas katedrāle, Viļņa) | |
| Priekštecis | Žigimants |
| Pēctecis | Aleksandrs Jagellons |
| Polijas karalis | |
|
Amatā 1447. gads — 1492. gads (kronēts 1447. gada 25. jūnijā, Vāvelas katedrāle, Krakova) | |
| Priekštecis | Vladislavs III |
| Pēctecis | Jans I Olbrahts |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1427. gada 30. novembrī Krakova, Polijas karaliste (  Polija) |
| Miršanas dati |
1492. gada 7. jūnijā Grodņa, Lietuvas lielkņaziste (  Baltkrievija) |
| Apglabāts |
Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija |
| Dinastija | Jagellonu dinastija |
| Tēvs | Jagailis |
| Māte | Halšānu Sofija (Zofia Holszańska) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Austrijas Elizabete |
| Bērni | 13 bērni, to skaitā Hedviga Jagellona, Svētais Kazimirs, Vladislavs II Jagellons, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sigismunds I Vecais, Barbara Jagellona |
| Reliģija | katoļticība |
Viņa valdīšana iezīmējās ar diezgan naidīgām attiecībām ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Frīdrihu III. Kazimira IV laikā Polija uzvarēja Trīspadsmitgadu karu pret Vācu ordeni un ieguva Karaļa Prūsiju un pieeju pie Baltijas jūras, bet atlikušajā Prūsijas daļā nodibinājās no Polijas atkarīga Prūsijas hercogiste.
DzīvesgājumsLabot
Dzimis 1427. gadā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un viņa sievas Sofijas no Haļšaniem (mūsdienu Baltkrievijā) ģimenē 1471. gadā Novgorodas pilsētas galva Marta Borecka un viņas dēli Dmitrijs un Fjodors veda sarunas ar Kazimiru IV par Novgorodas republikas pāriešanu Lietuvas pakļautībā, saglabājot senās privilēģijas un pareizticību.
Kazimirs IV 1449. gadā parakstīja līgumu ar Maskavas kņazu Vasīliju II Tumšo, ar kuru Lietuva atzina Novgorodu, Pleskavu, Tveru un Rjazaņu par ietilpstošām Maskavijas ietekmes sfērā. Lietuvas dižkunigaitijas (LDK) dienvidus nodrošināja savienība ar Krimas hanu Hači Gireju, kas turpinājās līdz 1466. gadam. Tādējādi Kazimirs IV varēja iesaistīties veiksmīgajā Trīspadsmitgadu karā ar Vācu ordeni, kā arī attīstīt savas dinastiskās ambīcijas Bohēmijā un Ungārijā. Tikmēr Maskavija sev pakļāva Krievzemes ziemeļaustrumus, atbrīvojās no Zelta Ordas varas un nodibināja savienību ar Krimas hanisti. Kazimirs IV uz šīm stratēģiskajām izmaiņām nekādi nereaģēja. 1482. gadā Krimas haniste nopostīja Kijevu un postoši reidi no Krimas turpmāk notika regulāri. LDK robeža atkāpās līdz Ukrainas vidienei.[1]
ĢimeneLabot
Kazimirs IV bija precējies ar Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitu Elizabeti. Bērni — Vladislavs II, Jadviga (Bavārijas hercoga sieva), Svētais Kazimirs, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sofija (Albrehta I māte), Elizabete, Sigismunds I Vecais, Frederiks, Elizabete, Anna (Pomerānijas hercoga sieva), Barbara, Elizabete.
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazimirs IV Jagellons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
|---|---|---|---|---|
Jagaiļa dzimtas valdnieks 
| ||||
| Priekštecis: Vladislavs III |
Polijas karalis 1447 — 1492 |
Pēctecis: Jans I Olbrahts | ||
| Priekštecis: Žigimants |
Lietuvas lielkņazs 1440 — 1492 |
Pēctecis: Aleksandrs Jagellons | ||