Adatādaiņi

Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips. Tie līdz ar hordaiņiem tiek iedalīti otrmutnieku apakšnodalījumā. Savdabīga pieaugušo adatādaiņu īpatnība ir sekundārā radiālā simetrija. Adatādaiņi ir ļoti sena grupa. Tā kā tiem labi izteikts skelets, tie ļoti bagātīgi atrodami fosilā stāvoklī. Pagājušajos ģeoloģiskajos periodos tie ir bijuši daudzveidīgāki, nekā tagad.

Adatādaiņi Echinodermata (Klein, 1734)
Jūras zvaigzne starp jūras ežiem
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Apakšvalsts	Eimetazoji (Eumetazoa)
Nodalījums	Bilaterāļi (Bilateria)
Apakšnodalījums	Otrmutnieki (Deuterostomia)
Tips	Adatādaiņi (Echinodermata)
Iedalījums
6 apakštipi: Homalozoa Crinozoa Asterozoa Echinozoa †Pelmatozoa †Blastozoa
Adatādaiņi Vikikrātuvē

Raksturojums

Bez izņēmuma jūras dzīvnieki, pieaugušā stāvoklī parasti ar starainu simetriju. Kāpuru stadijās labi izteikta divpusējā simetrija, tāpēc pieaugušo starainā simetrija tiek uzskatīta par sekundāru, kas izveidojusies, pārejot uz sēdošu vai mazkustīgu dzīvesveidu. Vairākumam formu labi izteikts iekšējais jeb mezodermālais skelets. Tas sastāv no atsevišķiem kaļķa elementiem, kas dažos gadījumos saaug nepārtrauktās bruņās. Uz adatādaiņu skeleta ārējās virsmas ir dažāda veida izaugumi: adatas, pedicelārijas u.c. (no tā cēlies adatādaiņu nosaukums).

Ķermeņa dobums sekundārs, t.i. celoms, pie tam tas labi attīstīts. Ir īpatnēja ūdensvadu, jeb ambulakrālā sistēma, kas izpilda galvenokārt kustību funkciju.

Interesanta adatādaiņu īpatnība ir tā, ka to vairākumam ir trīs nervu sistēmas - ektoneirālā, hiponeirālā un entoneirālā. Visas trīs nervu sistēmas piekļaujas pie epitēlija. Pirmā nervu sistēma veidojas no ādas epitēlija, otrā no pseidohemālās sistēmas epitēlija, trešā no celoma epiteliālā izklāja. Trešā nervu sistēma sevišķi interesanta, jo izņēmuma kārtā veidojusies no mezodermas.

Saimnieciskā nozīme

Adatādaiņu praktiskā nozīme nav liela. Dažus no tiem izmanto pārtikai, daudzi noder rūpniecisko zivju, piemēram, plekstu barībai. Reizēm adatādaiņu čaulas pielieto dizainā, kā dekoratīvus elementus.

Sistemātika

Mūsdienās pazīstamas pavisam ap 6000 adatādaiņu sugas.

• apakštips: (†) Homalozoa Gill & Caster, 1960

• klase: (†) Homostelea
• klase: (†) Homoiostelea
• klase: (†) Stylophora
• klase: (†) Ctenocystoidea Robison & Sprinkle, 1969

• apakštips: Crinozoa

• klase: jūras lilijas (Crinoidea)
• klase: (†) Eocrinoidea Jaekel, 1899
• klase: (†) Paracrinoidea Regnéll, 1945
• klase: (†) Jūras lodītes (Cystoidea von Buch, 1846)

• apakštips: Asterozoa

• klase: ofiūras jeb čūskastes (Ophiuroidea)
• klase: jūras zvaigznes (Asteroidea)

• apakštips: Echinozoa

• klase: jūras eži (Echinoidea)
• klase: holotūrijas jeb jūras gurķi (Holothuroidea)
• klase: (†) Ophiocistioidea
• klase: (†) Helicoplacoidea
• klase: (†) Arkarua
• klase: (†) Homalozoa

• apakštips: (†) Pelmatozoa

• klase: (†) Edrioasteroidea
• klase: (†) Eocrinoidea
• klase: (†) Edriaosteroidea

• apakštips: (†) Blastozoa

• klase: (†) Jūras pumpuri (Blastoidea Say, 1825)

(†) — izmirušu organismu grupa.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adatādaiņi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)