Kazimirs Skrinda

Kazimirs Skrinda;
Personīgā informācija
Dzimis	1875. gada 2. augustā ; Līksnas pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa (tagad Latvija)
Miris	1919. gada 25. maijā (43 gadi); Bapti (Babtai), (tagad Kauņas rajona pašvaldība, Lietuva)
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	katoļu priesteris, pedagogs, publicists
Brāļi	Benedikts, Antons

Kazimirs Skrinda (Kazimirs Skrynda, 1875—1919) bija katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs un publicists. Pēterburgas katoļu garīgā semināra profesors un inspektors (1904—1910). Laikrakstu Ticeiba un Dzeive (1908), Drywa (1908—1917) un Jauno Drywa (1918) redaktors. Viens no brāļiem Skrindām, Latgales Atmodas kustības darbiniekiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1875. gada 2. augustā Līksnas pagasta Liepas Mukānu (tagad Vaboles pagastā) saimnieka Donata Skrindas un viņa sievas Apolonijas ģimenē. Mācījās Līksnas pagastskolā, Pēterburgas sv. Katrīnas draudzes proģimnāzijā (1889—1893), Pēterburgas katoļu garīgajā seminārā (1893—1897), Pēterburgas katoļu garīgajā akadēmijā (1897—1901), 1901. gadā ordinēts par priesteri.

Bija vikārs un kapelāns Pēterburgas Sv. Staņislava baznīcas draudzē (1901—1902), Minskas skolu kapelāns (1902—1904), Gatčinas draudzes prāvests (1910-1913), Pēterburgas (Petrogradas) sv. Katrīnas draudzes prāvesta v.i. (1913—1917). Līdztekus bija Pēterburgas garīgā semināra profesors un inspektors (1904—1910), semināra latgaliešu valodas pasniedzējs (1905) un latgaliešu pedagoģisko kursu kurators (1915—1916). Pēterburgas latgaliešu laikrakstu Ticeiba un Dzeive (1908) un Drywa (1908-1917) redaktors. Kopš 1905. gada sarakstīja un apgādāja vairākas katoļu pirmmācības un kulta grāmatas.

Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gadā Kazimirs Skrinda atteicās no draudzes mācītāja amata Petrogradā, kādu laiku dzīvoja Kalupē (1917—1918), Rēzeknē iegādājās tipogrāfiju „Darbs un Zinība” un pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas pārbrauca uz Rēzekni, kur iekārtoja redakciju divās telpās pie baznīcas.^[1] Bija Rēzeknes laikraksta Jauno Drywa (1918) redaktors. Kopā ar Valēriju Seili 1918. gadā Rēzeknē organizēja skolotāju kursus.^[2] Sakarā ar Sarkanās armijas iebrukumu Latvijā bēga uz Lietuvu, kur bija Baptu draudzes prāvesta palīgs (1918—1919).

Miris no izsituma tīfa 1919. gada 25. maijā Baptos (Babtai) Lietuvā. 1921. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedītas Miera ielas kapos Rēzeknē.^[3]

Literatūra

Skrinda, B. “Atmiņas par bazneickungu Kazimeru Skrindu.” Grām.: Tāvu zemes kalendars 2011. Kulturvēsturiska un literara godagrōmota. 72.goda gōjums. Latgolas kulturas centra izd., Rēzekne, 2010. 84.-93.lpp.
Sūdnīks, L. “Baznīckunga Kazimira Skryndas pādejais vokors.” Zīdūnis, 1938. Nr.3.

Darbi

Elementara katōļu ticeibas izskaidrōšana (1905)
Dzeivais Rūžu krūnis (1907)
Par Kungam Jezum pakaļdareišonu (1914)
Jauns lykums par pogostu zemsti (1917)

Atsauces

↑ Mikelis Bukšs (2012). Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centraizdevnīceiba. 146.lpp.
↑ Gaismys nesiejs tautai – Kazimirs Skrynda
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39199. sleja.

[1] Mikelis Bukšs (2012). Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolas kulturas centraizdevnīceiba. 146.lpp.

[2] Gaismys nesiejs tautai – Kazimirs Skrynda

[3] Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39199. sleja.

[1]

[2]

[3]