Aizsargu Nopelnu krusts
Aizsargu Nopelnu krusts bija Latvijas aizsargu organizācijas augstākā goda zīme no 1927. līdz 1940. gadam. To piešķīra par varonību vai izcilu darbību aizsargu organizēšanā un apmācībā.
Goda zīme "Aizsargu Nopelnu krusts" tika nodibināta 1927. gadā. Mērķis bija godināt tos cilvēkus, kas veikuši pašaizliedzīgu darbu valsts iekšējā miera un kārtības uzturēšanā. Goda zīmes piešķiršanu izlēma aizsargu valde, kas sastāvēja no aizsargu priekšnieka un pa vienam vēlētam aizsargu priekšstāvim no Latvijas novadiem. Piešķiršanu bija jāakceptē Iekšlietu ministram. Ar Aizsargu Nopelnu krustu varēja apbalvot arī valsts amatpersonas, karavīrus un ārzemniekus.[1]
Goda zīme bija balts, emaljēts krusts ar zelta malām uz ozollapu vainaga fona. Vidū rombs ar sarkanu fonu, kurā attēlota roka, kas satvērusi zobenu. Lente sarkan—balt—zelta krāsās. Goda zīme bija jānēsā svētkos un svinīgos pasākumos. Izskata autors bija mākslinieks Kasparsons. Reizē ar šo goda zīmi tika nodibināta arī Aizsargu medaļa Par uzcītību.[2]
Pēdējoreiz apbalvojums tika pasniegts 1939. gada 20. martā, ko noteica 1938. gadā pieņemtais likums "Par ordeņiem un goda zīmēm".[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Jaunas aizsargu goda zīmes (Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.168)». periodika.lv. 1927. gada 20. novembrī. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-09-01.
- ↑ «Ordenis un medalis aizsargiem par nopelniem (Pēdējā Brīdī., Nr.238)». periodika.lv. 1927. gada 17. decembrī. 4. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-03. Skatīts: 2020-09-01.
- ↑ «Grāmata "Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940 - K. Ducmane", Izdeva: Latvijas Vēstures muzejs, 1993. gads, Rīga». fajans.lv (lv-LV). 46. lpp. Skatīts: 2022-06-12.