Jānis Linters
Jānis Linters (1879—1974) bija latviešu elektroinženieris, Pasta un telegrāfa departamenta sakaru tehnikas remonta galveno darbnīcu konsultants, Latvijas Radiofona dibinātājs.
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1879. gada 5. novembrī (24. oktobrī pēc VS) Liepasmuižas pagasta "Muldās" skolotāja Jāņa Lintera un viņa sievas Annas ģimenē. Mācījās Cēsu un Tērbatas reālskolās.
1908. gadā Linters absolvēja studijas Pēterburgas Elektrotehniskajā institūtā (Петербургский Электротехнический институт), saņemot 1. pakāpes inženiera elektriķa diplomu, un sāka strādāt Pēterburgas Galvenajā pasta un telegrāfa pārvaldē par nodaļas vadītāja palīgu. 1909. gadā J. Linters devās uz Kamčatku, kur piedalījās radiotelegrāfa līnijas Petropavlovska—Nikolajevska pie Amūras būvē. 1910. gadā viņš vadīja Petropavlovskas radiostacijas būvdarbus un kļuva par Petropavlovskas radiotelegrāfa centrāles priekšnieku. Vēlāk viņš strādāja Tveras, vēlāk Ņižņijnovgorodas Pasta un telegrāfa darbnīcās.
Pēc atgriešanās dzimtenē J. Linters 1919. gada 1. augustā sāka strādāt Latvijas Pasta un telegrāfa departamentā, 1921. gada 15. septembrī sāka strādāt departamenta radiodaļā un bija konsultants Aleksandra Tīpaiņa vadītajās sakaru tehnikas remonta darbnīcās. 1922. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem — kristāldetektora radiouztvērējus. 1924. gadā darbnīcas pārcēla uz Slokas ielu 16 (tagadējo Nacionālā arhīva ēku), bet 1928. gadā "Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca" pārcēlās uz bijušās rūpnīcas "Unions" korpusiem Brīvības gatvē 214.
1924. gadā J. Linters ierosināja uzbūvēt Rīgas radiofona raidītāju, kas 1925. gada 1. novembrī savu darbu sāka ar operas Madame Butterfly translāciju. 1932. gadā sāka darboties Liepājas un Madonas radioraidītāji, 1934. gadā — Kuldīgas radioraidītājs.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 9. septembrī Linteru atcēla no amata un pazemināja par tehniķi. NKVD arestēja viņa audžudēlu Kirilu, kurš bija iesaistījies "Kaujas organizācijā Latvijas atbrīvošanai" (KOLA) un deportēja uz Krieviju, kur 1942. gada aprīlī viņam kopā ar 11 citiem dalībniekiem izpildīja nāves sodu.
Pēc Otrā pasaules kara Linters līdz 1954. gadam strādāja par Berķenes pamatskolas matemātikas, fizikas un astronomijas skolotāju. Lai gūtu iztikai līdzekļus, viņa ģimene pārdeva klavieres un gleznas.
Miris 1963. gada 7. aprīlī, apglabāts II Meža kapos.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā nodibināja J. Lintera prēmiju par izciliem sasniegumiem sakaru tehnikā un Liepas pagastā pie "Muldu" mājām atklāja piemiņas plāksni.[1]
Literatūra
labot šo sadaļu- Milda Pormale. Kā spoža stīga ... Rīga: Inženiera Jāņa Lintera fonds, 2015. — 94 lpp.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordenis (1928)