Jānis Jagars
Jānis Jagars (1894 — 1970) bija latviešu inženieris, politiķis, viens no LSDSP vadošajiem darbiniekiem. Latvijas inženieru biedrības biedrs valdes priekšsēdētājs (1926). Rīgas pilsētas būvju nodaļas vadītājs (1925-1935). Latvijas Republikas Satiksmes ministrs (1940).
Jānis Jagars | |
---|---|
| |
Latvijas satiksmes ministrs | |
Amatā 1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 25. augusts | |
Prezidents | Kārlis Ulmanis |
Premjerministrs | Augusts Kirhenšteins |
Priekštecis | Arturs Kāposts |
Pēctecis | Jānis Janovskis |
| |
Dzimšanas dati |
1894. gada 3. aprīlī![]() ![]() |
Miršanas dati |
1970 (75–76 gadu vecumā) Latvijas PSR |
Tautība | latvietis |
Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Dzīvesgājums Labot
Dzimis 1894. gada 3. aprīlī Ērgļu pagastā zemnieka Andreja Jagara un viņa sievas Annas ģimenē.[1] Pēc Rīgas Reālskolas beigšanas studēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē (1911-1917) Rīgā, pēc tā evakuācijas Maskavā, 1918. gadā atgriezās Rīgā un beidza Baltijas Tehnisko augstskolu. Darbojās Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā, reizēm aizstājis Latvijas Tautas padomes LSDP locekļus (1918-1920).
1922. gadā dibināja AS "Būve", bija Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Tehniskas daļas vadītājs. No 1923. līdz 1934. gadam bija Rīgas pilsētas valdes loceklis, Būvniecības nodaļas priekšsēdētājs. Jagars darbojās arī kā Latvijas Delegācijas loceklis saimnieciska līguma noslēgšanai ar PSRS un Latvijas pārstāvis Pasaules saimniecības konferencē Ženēvā (1927). 1931. gadā ievēlēts par Rīgas pilsētas valdes locekli un pilsētas galvas biedru, bija Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvaldes tehniskās padomes loceklis (1932), Baltijas valstu kongresa delegāts (1933), apstiprināts par Pasaules enerģijas konferences Latvijas komitejas locekli (1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma atcelts no visiem amatiem un ieslodzīts Liepājas koncentrācijas nometnē. Pēc atbrīvošanas vadīja privāto inženieru biroju "Technocentrs".
Kirhenšteina valdībā 1940. gada jūlijā Jagars iecelts par satiksmes ministru, no 1941. augusta Latvijas PSR Komunālās saimniecības tautas komisārs.
Pēc Otrā pasaules kara darbojās LZA Arhitektūras un celtniecības pārvaldē.[2]
Miris 1970. gadā.[3]
Atsauces Labot
- ↑ Personīgā lieta[novecojusi saite]
- ↑ Latvju enciklopēdija 1962-1982 g.red. Edgars Andersons — Lincoln: ALA Latv. inst., 1985. — 2.sēj., 1.lpp. — ISBN 0-935582-34-7
- ↑ «biographien.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. augustā. Skatīts: 2016. gada 19. jūlijā.
Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |