Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija (krievu: Рижская Александровская мужская гимназия, vācu: Alexander - Gymnasium von Riga) bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu (1894). Skola tika dibināta ar mērķi uzsākt Baltijas rusifikācijas politiku un nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra II vārdā. Ar laiku ģimnāzija kļuva par vienu no labākajām Rīgas skolām un to beiguši daudzi slaveni latviešu zinātnieki un kultūras darbinieki. Tagad šajā ēkā atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.
VēstureLabot
Rīgas Aleksandra ģimnāzija dibināta 1868. gadā, tās atklāšanā piedalījās Krievijas imperatora radinieks Oldenburgas princis Nikolajs un Baltijas ģenerālgubernators Pēteris Albedinskis (Пётр Альбединский). Ģimnāzijas ēka tika uzcelta neoklasicisma stilā 1870. - 1875. gadā pēc tā laikā izcilākā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa (1834-1891) projekta. 1894. gadā Krievijas Ortodoksās baznīcas Rīgas un Jelgavas arhibīskaps Arsēnijs Brjancevs (Арсений Брянцев) ģimnāzijas ēkas otrajā stāvā iesvētīja baznīcu, kas atradās aktu zāles galā.[1]
Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Aleksandra ģimnāzija tika evakuēta uz Tērbatu, vēlāk uz Veravu. Pēc kara ēkā 1919. gada nogalē tika izveidota Latvijas Konservatorija.
Ievērojami skolotāji un audzēkņiLabot
- Kaspars Biezbārdis, ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs (no 1868), latviešu publicists un valodnieks
- Aleksandrs Čaks, latviešu dzejnieks,
- Ernests Felsbergs, latviešu mākslas vēsturnieks, pirmais LU rektors,
- Grigorijs Jančeveckis, latīņu un sengrieķu valodu skolotājs, ģimnāzijas direktors
- Rūdolfs Jirgens, latviešu pedagogs un psihologs
- Roberts Krimbergs, latviešu fiziologs un bioķīmiķis.
- Aleksandrs Mežciems, 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka ārsts, ķirurgs
- Kārlis Mīlenbahs, ģimnāzijas vācu valodas skolotājs, latviešu valodnieks,
- Grigorijs Pasītis, ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs (no 1881) un latviešu rakstu cenzors. Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības vadītājs, Rīgas Latviešu biedrības teātra komisijas priekšnieks,
- Jānis Ruberts, medicīnas profesors, Latvijas Universitātes rektors,
- Andrejs Stērste, latviešu skolotājs un Pirmās Atmodas darbinieks,
- Pauls Stradiņš, latviešu ķirurgs, slimnīcas direktors, medicīnas vēsturnieks,
- Aleksandrs Štange, Krievijas impērijas un PSRS sabiedriskais darbinieks, kooperators.
Ģimnāzijas audzēkņu raksturojumsLabot
| Gads | Kopējais skaits | Muižnieku un ierēdņu cilmes | Garīdznieku cilmes | Pilsētnieku cilmes |
|---|---|---|---|---|
| 1869 | 144 | 62 | 3 | 71 |
| 1870 | 193 | 79 | 9 | 90 |
| 1871 | 207 | 86 | 15 | 93 |
| 1872 | 211 | 82 | 21 | 92 |
| 1873 | 205 | 78 | 26 | 93 |
| 1874 | 206 | 80 | 28 | 90 |
| 1875 | 233 | 94 | 32 | 98 |
| 1876 | 259 | 115 | 37 | 97 |
| 1877 | 292 | 130 | 41 | 113 |
| 1878 | 307 | 135 | 40 | 118 |
| 1879 | 313 | 149 | 32 | 118 |
| 1880 | 337 | 155 | 35 | 133 |
| 1881 | 376 | 175 | 36 | 151 |
| 1882 | 447 | 199 | 37 | 190 |
| 1883 | 498 | 213 | 35 | 226 |
| 1884 | 488 | 208 | 30 | 220 |
| 1885 | 446 | 196 | 26 | 192 |
| 1886 | 476 | 214 | 22 | 206 |
| 1887 | 480 | 204 | 20 | 216 |
| 1888 | 415 | 184 | 18 | 171 |
| 1889 | 403 | 178 | 15 | 174 |
| 1890 | 421 | 195 | 12 | 178 |
| 1891 | 437 | 200 | 12 | 178 |
| 1892 | 443 | 224 | 9 | 170 |
AtsaucesLabot
- ↑ Историко-статистическое описание церквей и приходов Рижской епархии. Выпуск 2, часть 3, стр.377-378. г. Рига, 1898 г.
LiteratūraLabot
- Прибалтийские русские: история в памятниках культуры. Рига: Институт европейских исследований, 2010. Ред. А. В. Гапоненко, 736 с. ISBN 978-9934-8113-2-6 — стр. 358—360