LBTU Lauksaimniecības fakultāte

LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919. gadā kā Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultāte uz 1863. gadā dibinātās RPI Lauksaimniecības nodaļas bāzes. No 2023. gada 1. septembra Lauksaimniecības fakultāte tika apvienota ar Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, izveidojot Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Studiju programmas

Lauksaimniecības fakultātē (LF) iespējams studēt šādās programmās:

Profesionālā bakalaura studiju programma "Lauksaimniecība"

Agronoms ar specializāciju laukkopībā

speciālists, kurš plāno un vada labību, eļļas un šķiedraugu, kartupeļu un zālaugu produkcijas ražošanu pārtikai, lopbarībai un enerģijai, pielietojot precīzās lauksaimniecības metodes, nodrošina augsnes auglības uzturēšanu un augu aizsardzību, vada sēšanas un stādīšanas darbus, sējumu un stādījumu kopšanu, ražas novākšanu, uzglabāšanu un pārdošanu. Spēj iekārtot saimniecībā demonstrējošus izmēģinājumus. Var strādāt ar agronomiju saistītos ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos; valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās un zinātniskajās institūcijās.

Agronoms ar specializāciju dārzkopībā

speciālists dārzkopības nozarē, kurš plāno un vada augļkopības, dārzeņkopības un puķkopības produkcijas ražošanu, pielietojot jaunākās lauksaimnieciskās ražošanas metodes, nodrošina augsnes auglības uzturēšanu un augu aizsardzību. Specializācija iespējama arī apstādījumu veidošanā, segto platību tehnoloģijās, biškopībā, stādu audzēšanā, mazāk izplatīto dārzaugu audzēšanā. Spēj iekārtot saimniecībā demonstrējošus izmēģinājumus. Var strādāt ar agronomiju saistītos ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos; valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās un zinātniskajās institūcijās.

Ciltslietu zootehniķis

speciālists, kurš ir kompetents plānot un vadīt lopkopības produkcijas ieguvi un realizāciju, kā arī ciltsdarbu lopkopības uzņēmumā. Organizē lauksaimniecības dzīvnieku un putnu audzēšanu un ēdināšanu labturības prasībām atbilstošos apstākļos. Spēj iekārtot saimniecībā demonstrējošus izmēģinājumus. Var strādāt ar lopkopību saistītos ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos, valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās un zinātniskajās institūcijās.

Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs

speciālists, kurš apguvis lauksaimniecības uzņēmējdarbību un vadību, pārzina laukaugu, dārzaugu, zālaugu un lopkopības produkcijas ražošanu, pārstrādes tehnoloģijas, prot plānot saražotās produkcijas realizāciju, sagatavot un realizēt ar lauksaimniecisko darbību saistītus projektus un veikt uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzi. Var vadīt arī daudznozaru lauksaimniecības uzņēmumu, strādāt ar lauksaimniecību saistītos ražošanas un pakalpojumu uzņēmumos, kā arī valsts pārvaldes institūcijās.

Akadēmiskās izglītības maģistra studiju programma "Lauksaimniecība"

Studējošie var specializēties laukkopībā (Field Crop Cultivation), dārzkopībā (Horticulture) un lopkopībā (Animal Husbandry). Programmā studējošie iegūst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EQF) 7. līmenim atbilstošas zināšanas, prasmes un kompetences. 2011. gadā LLU ir saņēmusi "Diploma Supplement Label", kas apliecina, ka LLU diplomi atbilst Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas prasībām, kā arī pielikumos ietvertā informācija būs saprotama citām Eiropas augstskolām.

Doktora studiju programma "Lauksaimniecība"

Doktora studiju programmas izpildi nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāte ciešā sadarbībā ar LLU zinātniskajiem institūtiem, LLMZA un Latvijas Zinātnes padomi. Tā ir vienīgā programma Latvijas Republikā, kuras apguves rezultātā tiek piešķirts lauksaimniecības doktora grāds laukkopības un lopkopības apakšnozarēs.

Uz doktora studijām lauksaimniecībā, apakšnozarēs "Laukkopība" un "Lopkopība" var pretendēt maģistri un tam pielīdzināmu kvalifikāciju ieguvušie absolventi.

Šīs studiju programmas mērķis ir sagatavot jauno zinātnieku paaudzi lauksaimniecības zinātnisko problēmu risināšanai, iegūstot dziļas teorētiskās zināšanas un apgūstot pētniecības darba metodes.

Vēsture

Lauksaimniecības izglītības pirmsākumi Latvijā

Līdz 19. gadsimta sākumam lauksaimniecība attīstījās salīdzinoši ļoti gausi ar mazām atšķirībām starp atsevišķām valstīm un zemēm. Kultūraugu ražība Eiropā bija zema: 0,5 — 1 t no ha. Galvenie kultūraugi, ko audzēja lielās platībās bija graudaugi, galvenokārt kvieši, mieži, rudzi.

Būtiskas pārmaiņas Eiropas lauksaimniecības attīstībā sākās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā. Šajā laika periodā sāk salīdzinoši strauji attīstīties lauksaimnieciska rakstura zinātne — tiek pētīta augsne, augu barošanās, augu mēslošana, augsnes apstrāde, augu maiņa, sējumu nezāļainības un citi jautājumi. Baltijas muižniecības plašie sakari ar Rietumeiropu, zinātnisko pētījumu un atziņu veicināšana un izplatība, kā arī sabiedrisko attiecību izmaiņas Latvijas laukos veicināja nepieciešamību pēc gudriem un izglītotiem daudznozaru lauku muižu vadītājiem un pārvaldniekiem.

RPI Lauksaimniecības nodaļa

1862. gadā nodibināja Rīgas politehnikumu un jau 1863. gadā tajā izveidoja Lauksaimniecības nodaļu. Līdz ar to Latvijā sākās lauksaimniecības augstākās izglītības apguve. Rīgas Politehnikuma Lauksaimniecības nodaļa bija cieši saistīta ar lauksaimniecības attīstību ne tikai Baltijas provincēs, bet arī visā Krievijas Impērijā.

Būtiskas pārmaiņas lauksaimniecības studijās sākās 1877. gadā, kad Pētermuižā (Pēterlaukos) ierīkoja mācību un pētījumu saimniecību. No 1880. gada tās darbību un studentu praktisko apmācību vadīja profesors Voldemārs fon Knīrīms. Valsts mērogā oficiāli pieņemto kvalifikāciju mācīts agronoms absolventiem sāka piešķirt no 1904. gada.

LU Lauksaimniecības fakultāte

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1919. gadā Rīgā izveidoja Latvijas Augstskolu un tās sastāvā 1919. gada vasarā sākās Lauksaimniecības fakultātes organizēšanas darbs. Tajā piedalījās galvenokārt pieaicinātie latviešu mācībspēki — par fakultātes dekānu ievēlēja agronomu Jāni Bergu un tā dēvēto fakultātes kodolu — agronomus Pauli Lejiņu un Jāni Vārsbergu, inženieri Pēteri Kulitānu, profesoru Arnoldu Bušmani u.c. Lauksaimniecības fakultātē notika būtiskas pārmaiņas mācībspēku sastāvā un studiju programmās. Šeit arī visātrāk notika latviskošanās process. Fakultātē strādāja tās absolventi Jānis Bergs, viņš bija arī dekāns, Paulis Lejiņš, purvu pētnieks Pēteris Normals, Jānis Vārsbergs, bet agrārpolitiku lasīja zemkopības ministrs Fricis Roziņš. Vairāki mācībspēki bija studējuši ārzemēs, līdz ar to studiju procesā ienesa citvalstu praksi.

JLA un LLA Lauksaimniecības fakultāte

1938. gada 23. decembrī Valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis izsludināja likumu ”Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme”. No šī laika, ar pārtraukumu kara laikā nopostītās Jelgavas pils atjaunošanai, lauksaimniecības fakultāte ir saistītas ar Jelgavu.

Pēc Otrā pasaules kara Lauksaimniecības fakultāti, līdzīgi kā visas akadēmijas darbību, nācās organizēt un veidot gandrīz pilnīgi no jauna. Jau 1944. gada rudenī drīz pēc Rīgas ieņemšanas atsākās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas darbība Rīgā dažādās vietās, un jau tajā pašā gadā (17.11.) tā tika pārdēvēta par Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Lauksaimniecības fakultāte pastāvēja līdz 1949. gadam.

Sadalīšana Agronomijas un Zootehnikas fakultātēs

Ar PSRS Augstākās izglītības ministrijas 1949. gada 12. augusta pavēli LLU Lauksaimniecības fakultāti 1. septembrī sadalīja divās patstāvīgās fakultātēs — Agronomijas (AF) un Zootehnikas (ZF). Līdz ar Latvijas lauksaimniecības akadēmijas atgriešanos Jelgavā 1956. gadā un jaunu mācību telpu iegūšanu sākās arī studiju kvalitātes uzlabošanas darbs. Būtiski palielinājās absolventu skaits ar agronoma un zootehniķa kvalifikāciju, t. sk. neklātienē. 1959. gadā nodibināja MPS "Jelgava" un 1968. gadā „Pēterlaukos” ierīkoja izmēģinājumu lauku. 1968. gadā no Agronomijas fakultātes atdalījās un izveidojās Lauksaimniecības ekonomikas un grāmatvedības fakultāte. Agronomijas fakultātē, līdzīgi kā visās citās fakultātēs, mācību plāni un programmas bija centralizēti noteiktas visā PSRS teritorijā, taču ar pielāgojumu reģionālām īpatnībām. Agronomijas fakultātē bija klātienes un neklātienes nodaļas, kurās katru gadu (70 — 80 gados) bija noteikts uzņemšanas limits 100 studenti klātienē un tikpat arī neklātienē. Protams, ne visi beidza, „atbirums” bija apmēram ceturtā līdz trešdaļai no uzņemto skaita. Taču studēt gribētāju netrūka, un Agronomijas fakultātē, it īpaši septiņdesmitajos — astoņdesmitajos gados, konkurss bija 2,5 — 4,5 pretendenti uz vienu vietu. Pamatā visu noteica iestājeksāmenu rezultāti. Agronoma diploma ieguvei obligāta bija diplomdarba izstrāde, varēja kārtot arī valsts eksāmenus.

Lauksaimniecības fakultātes atjaunošana

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā izstrādāja jaunu Latvijas lauksaimniecības akadēmijas satversmi, kurā paredzēja akadēmijas pārveidošanu par Latvijas lauksaimniecības universitāti. Ar šo laiku sākās jauns Latvijas lauksaimnieciskās izglītības un zinātnes posms ar savām prasībām un problēmām. Līdz ar 2 pakāpju izglītības ieviešanu Universitātes studijās, ar 1992. gadu sākās studiju pilnveide visās fakultātēs. To noteica lielās pārmaiņas laukos, kas bija notikušas līdz ar neatkarības atjaunošanu Latvijā. Pārejot uz 4 gadu studiju ilgumu, tika izvērtētas studiju programmas, rodot iespēju studijas intensificēt.

Apvienojoties Agronomijas un Lopkopības fakultātēm, atkal izveidojās LLu Lauksaimniecības fakultāte ar specializēšanās iespējām laukkopībā, dārzkopībā un lopkopībā, vēlāk arī lauksaimniecības uzņēmējdarbībā.

Struktūrvienības

Dzīvnieku zinātņu institūts

Dzīvnieku zinātņu institūts nodibināts ar LLU Senāta 2018. gada 11. aprīļa lēmumu, un savu darbību uzsāka ar 2018. gada 1. septembri.

Institūta direktore: Diāna Ruska, Dr.agr., vadošā pētniece

Augsnes un augu zinātņu institūts

Augsnes un augu zinātņu institūts nodibināts ar LLU Senāta 2005. gada 8. jūnija lēmumu un savu darbību uzsāka ar 2005. gada 1. septembri.

To veidoja apvienojot Augu bioloģijas un aizsardzības, Augsnes un agroķīmijas un Laukkopības katedras.

Ar 2018. gada 1. septembri institūtā apvienota visa fakultātes agronomiskā daļa.

Institūta direktore: Ilze Vircava, Dr. geol. docente, vadošā pētniece

Mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"

Saimniecība ir bāze lauka izmēģinājumu ierīkošanai agronomisko pētījumu projektu realizēšanai un mācību procesa nodrošināšanai, tās mērķis un pamatuzdevumi nav mainījušies jau kopš Agronomijas fakultātes (AF) Izmēģinājumu lauka izveidošanas Pēterlaukos 1968. gadā.

MPS "Pēterlauki" darbības joma ievērojami paplašinājās ar 2001. gadu, kad saimniecības sastāvā tiek iekļauta Jelgavas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas stacija, pārņemot tās funkcijas un materiāli tehnisko bāzi.

Šobrīd MPS "Pēterlauki" izvietoti vairākās vietās Latvijā: Jelgavas novada Platones pagastā un Cenu pagastā un Daugavpils novada Višķu pagastā.

Pašlaik saimniecības rīcībā ir vairāk kā 250 ha aramzemes lauka izmēģinājumu ierīkošanai, kopšanai un novākšanai atbilstoša tehnika un aprīkojums, kā arī uzticams un kvalificēts personāls, lai izpildītu ar pētniecību saistītos uzdevumus.

Zirgkopības mācību centrs "Mušķi"

Zirgkopības mācību centra "Mušķi" pamatuzdevums ir nodrošināt iespēju studentiem iegūt un papildināt vispusīgas zināšanas nodarbībās ar zirgiem. Mācību centrā ir iespēja apgūt pamata prasmes saskarsmē ar zirgu. Studenti apgūst klasisko jātnieku sporta veidu pamatus.