Džozefs Smits
Džozefs Smits (Joseph Smith, Jr.; dzimis 1805. gada 23. decembrī, miris 1844. gada 27. jūnijā) bija mormonisma un Pēdējo dienu svēto kustības dibinātājs, un bija Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīcas līderis no 1830. gada 6. aprīlī līdz 1844. gada 27. jūnijam, kad viņu nošāva satrakojies cilvēku pūlis Kārtidžas cietumā.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuDžozefs Smits ir dzimis 1805. gada 23. decembrī Šeronā, Vērmontā. Smits ir audzis reliģiozā ģimenē. Viņa tēvs Džozefs Smits vecākais un viņa māte Lūcija Maka Smita bija reliģiozi cilvēki, un bija pievienojušies prezbiterāņu baznīcai.
Džozefs nepievienojās nevienai baznīcai. Pēc viņa vārdiem, 14 gadu vecumā viņu saistījis Bībeles pants, kurā ir teikts, ka ja kādam trūkst gudrības, tad tas lai lūdz tās no Dieva. Džozefs agrā rītā gāja uz mežu un lūdza Dievu pēc gudrības. Viņam parādījies Dievs tēvs un Jēzus Kristus, kuri teica viņam neiestāties nevienā baznīcā. Vēlāk nakts laikā viņam parādījās eņģelis Moronijs, un deva norādījumus par zelta plākšņu atrašanās vietu. Kopš tā laika Džozefs Smits regulāri apmeklēja to vietu, kur bija tās zelta plāksnes un mācījās līdz pienāca brīdis, kad viņam tika pavēlēts tās sākt pārtulkot.
1830. gadā 6. aprīlī Džozefs Smits oficiāli nodibināja baznīcu un vadīja to, līdz tika nogalināts no satrakota pūļa uzbrukumā Kārtidžas cietumā 1844. gada 27. jūnijā.
Atsauces
labot šo sadaļuŠis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |