Igaunijas Olimpiskā komiteja

Igaunijas Olimpiskā komiteja (igauņu: Eesti Olümpiakomitee; abreviatūra: EOK) ir atbildīgs par Igaunijas pārstāvniecību Olimpiskajās spēlēs. Komitejas galvenā mītne atrodas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Igaunijas izmantotais SOK kods ir EST.

Igaunijas Olimpiskā komiteja
Igaunijas Olimpiskās komitejas emblēma
Abreviatūra EOK
Izveidots 1923. gada 8. decembris (atzīta 1924. gadā; atjaunota 1991. gada 18. septembrī)
Tips Nacionālā Olimpiskā komiteja
Galvenā mītne Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija
Prezidents
Urmass Sorumā
Ģenerālsekretārs
Sīms Sukless
Tīmekļa vietne www.eok.ee

Igaunijas Sporta federācija (igauņu: Eesti Spordi Liit) nolēma izveidot Igaunijas Olimpisko komiteju pirmajā Igaunijas sporta kongresā (igauņu: Eesti I Spordikongress) 1919. gada 30. novembrī, bet to oficiāli dibināja 1923. gada 8. decembrī. Par pirmo komitejas priekšsēdētāju 1924. gada 5. maijā tika ievēlēts Kārlis Frīdrihs Akels. Neatkarīga Igaunijas komanda piedalījās olimpiskajās spēlēs no 1920. līdz 1936. gadam. Pēc tam, kad 1940. gadā Igaunijā iebruka Padomju Savienība, Igaunijas sportisti Olimpiskajās spēlēs startēja Padomju Savienības komandas sastāvā. Igaunijas sportisti Padomju Savienības komandas sastāvā startēja līdz 1988. gada Seulas vasaras olimpiskajām spēlēm.

Nacionālā Olimpiskā komiteja tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī, kad Igaunijas Olimpiskā sporta konferencē pieņēma šādu lēmumu: "atsākt 1923. gadā dibinātās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbību". Nepārtrauktības jēdziens kļuva par atjaunotās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbības pamatu, jo, kaut arī tā nevarēja de facto rīkoties 50 gadus, tā nekad savu darbību de iure nepārtrauca. Tajā pašā dienā tika ievēlēti pirmie atjaunotā Olimpiskās komitejas locekļi — Arnolds Grīns un Atko Viru. 1991. gada 20. augustā tika pasludināta Igaunijas Republikas neatkarība un ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpilddirekcijas lēmumu valdes sēdē Berlīnē 1991. gada 18. septembrī tā tika atkārtoti atzīta.[1]

1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskās spēles kopš 1936. gada bija pirmā, kad Igaunija atkal olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīga valsts. Līdz šim Igaunija ir startējusi 12 vasaras olimpiskajās spēlēs (1920 — 1936 un no 1992. gada) un 10 ziemas olimpiskajās spēlēs (1928, 1936 un no 1992. gada).

Igaunijas Olimpiskajā komitejā šobrīd ir 122 biedri, tai skaitā:

  • 69 nacionālās sporta federācijas;
  • 18 nacionālās sporta asociācijas;
  • 19 reģionālās sporta asociācijas;
  • 16 individuālie biedri.

Izpildkomitejas sastāvs

labot šo sadaļu

Pašreizējo Olimpiskās komitejas valdi veido:[2]

Olimpiskās komitejas prezidenu uzskaitījums

labot šo sadaļu

Priekšsēdētāji

labot šo sadaļu
Prezidents Termiņš
Karls Frīdrihs Akels 1924 — 1931
Johans Laidoners 1931 — 1940
Prezidents Termiņš
Arnolds Grēns 1989 — 1997
Tīts Nūdi 1997 — 2001
Marts Sīmanns 2001 — 2012
Neinars Seli 2012 — 2016
Urmass Soruma 2016 — pašlaik

Biedru federācijas

labot šo sadaļu

Igaunijas nacionālās federācijas ir organizācijas, kas koordinē visus viņu individuālo sporta veidu aspektus. Viņi ir atbildīgi par apmācību, sacensībām un sava sporta veida attīstību. Pašlaik Igaunijā darbojas 29 olimpiskās vasaras un 6 ziemas sporta federācijas, kā arī vairākas citu sporta veidu federācijas.[3]

Olimpisko sporta veidu federācijas

labot šo sadaļu
Nacionālā federācija Sporta veids (-i) Vasara/Ziema
Igaunijas Airēšanas asociācija Airēšana Vasara
Igaunijas Badmintona asociācija Badmintons Vasara
Igaunijas Basketbola asociācija Basketbols Vasara
Igaunijas Biatlona federācija Biatlons Ziema
Igaunijas Bobsleja un Skeletona asociācija Bobslejs, Skeletons Ziema
Igaunijas Boksa asociācija Bokss Vasara
Igaunijas Cīņas sporta federācija Cīņas sports Vasara
Igaunijas Džudo asociācija Džudo Vasara
Igaunijas Futbola asociācija Futbols Vasara
Igaunijas Galda tenisa asociācija Galda teniss Vasara
Igaunijas Golfa asociācija Golfs Vasara
Igaunijas Handbola asociācija Handbols Vasara
Igaunijas Hokeja asociācija Hokejs Ziema
Igaunijas Jāšanas federācija Jāšanas sports Vasara
Igaunijas Kanoe federācija Kanoe airēšana Vasara
Igaunijas Karatē federācija Karatē Vasara
Igaunijas Kērlinga asociācija Kērlings Ziema
Igaunijas Klinšu kāpšanas asociācija Klinšu kāpšana Vasara
Igaunijas Loka šaušanas federācija Loka šaušana Vasara
Igaunijas Modernās pieccīņas asociācija Modernā pieccīņa Vasara
Igaunijas Paukošanas asociācija Paukošana Vasara
Igaunijas Peldēšanas federācija Peldēšana Vasara
Igaunijas Regbija savienība Regbijs Vasara
Igaunijas Riteņbraucēju savienība Riteņbraukšana Vasara
Igaunijas Skeitborda asociācija Skeitbordings Vasara
Igaunijas Slēpošanas asociācija Slēpošana Ziema
Igaunijas Slidošanas savienība Slidošana Ziema
Igaunijas Svarcelšanas federācija Svarcelšana Vasara
Igaunijas Šaušanas sporta federācija Šaušanas sports Vasara
Igaunijas Tekvondo federācija Tekvondo Vasara
Igaunijas Tenisa asociācija Teniss Vasara
Igaunijas Triatlona asociācija Triatlons Vasara
Igaunijas Vieglatlētikas federācija Vieglatlētika Vasara
Igaunijas Vingrošanas federācija Vingrošana Vasara
Igaunijas Volejbola federācija Volejbols Vasara
  1. Aado Slutsk. Albertville ja nüüd Barcelona (Estonian). Tallinn : Eesti Olümpiainfo, 1992. 11–12. lpp.
  2. Executive Board
  3. National Sport Federations

Ārējās saites

labot šo sadaļu