Igaunijas Olimpiskā komiteja
Igaunijas Olimpiskā komiteja (igauņu: Eesti Olümpiakomitee; abreviatūra: EOK) ir atbildīgs par Igaunijas pārstāvniecību Olimpiskajās spēlēs. Komitejas galvenā mītne atrodas Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Igaunijas izmantotais SOK kods ir EST.
 Igaunijas Olimpiskās komitejas emblēma | |
| Abreviatūra | EOK |
|---|---|
| Izveidots | 1923. gada 8. decembris (atzīta 1924. gadā; atjaunota 1991. gada 18. septembrī) |
| Tips | Nacionālā Olimpiskā komiteja |
| Galvenā mītne |
 Tallina, Igaunija |
Prezidents | Kersti Kaljulaida |
Ģenerālsekretārs | Sīms Sukless |
| Tīmekļa vietne |
www |
Vēsture
labot šo sadaļuIgaunijas Sporta federācija (igauņu: Eesti Spordi Liit) nolēma izveidot Igaunijas Olimpisko komiteju pirmajā Igaunijas sporta kongresā (igauņu: Eesti I Spordikongress) 1919. gada 30. novembrī, bet to oficiāli dibināja 1923. gada 8. decembrī. Par pirmo komitejas priekšsēdētāju 1924. gada 5. maijā tika ievēlēts Kārlis Frīdrihs Akels. Neatkarīga Igaunijas komanda piedalījās olimpiskajās spēlēs no 1920. līdz 1936. gadam. Pēc tam, kad 1940. gadā Igaunijā iebruka Padomju Savienība, Igaunijas sportisti Olimpiskajās spēlēs startēja Padomju Savienības komandas sastāvā. Igaunijas sportisti Padomju Savienības komandas sastāvā startēja līdz 1988. gada Seulas vasaras olimpiskajām spēlēm.
Nacionālā Olimpiskā komiteja tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī, kad Igaunijas Olimpiskā sporta konferencē pieņēma šādu lēmumu: "atsākt 1923. gadā dibinātās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbību". Nepārtrauktības jēdziens kļuva par atjaunotās Igaunijas Olimpiskās komitejas darbības pamatu, jo, kaut arī tā nevarēja de facto rīkoties 50 gadus, tā nekad savu darbību de iure nepārtrauca. Tajā pašā dienā tika ievēlēti pirmie atjaunotā Olimpiskās komitejas locekļi — Arnolds Grīns un Atko Viru. 1991. gada 20. augustā tika pasludināta Igaunijas Republikas neatkarība un ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas izpilddirekcijas lēmumu valdes sēdē Berlīnē 1991. gada 18. septembrī tā tika atkārtoti atzīta.[1]
1992. gada Albērvilas ziemas olimpiskās spēles kopš 1936. gada bija pirmā, kad Igaunija atkal olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīga valsts. Līdz šim Igaunija ir startējusi 12 vasaras olimpiskajās spēlēs (1920 — 1936 un no 1992. gada) un 10 ziemas olimpiskajās spēlēs (1928, 1936 un no 1992. gada).
Struktūra
labot šo sadaļuIgaunijas Olimpiskajā komitejā šobrīd ir 122 biedri, tai skaitā:
- 69 nacionālās sporta federācijas;
- 18 nacionālās sporta asociācijas;
- 19 reģionālās sporta asociācijas;
- 16 individuālie biedri.
Izpildkomitejas sastāvs
labot šo sadaļuPašreizējo Olimpiskās komitejas valdi veido:[2]
- Prezidente: Kersti Kaljulaida;
- Viceprezidenti: Gerds Kanters, Tīts Peks;
- Ģenerālsekretārs: Sīms Sukless;
- Locekļi: Mihels Mardna, Tenu Teniste, Marti Hēls, Erki Nols, Raivo Rands, Asars Jēpera, Kristjans Kolls, Natalja Inno, Anne Rei, Marts Tarmaks, Kristjans Ports, Martins Tomsons, Leho Haldna, Mihails Kelvarts, Allars Raja.
Olimpiskās komitejas prezidenu uzskaitījums
labot šo sadaļuPriekšsēdētāji
labot šo sadaļu| Prezidents | Termiņš |
|---|---|
| Karls Frīdrihs Akels | 1924 — 1931 |
| Johans Laidoners | 1931 — 1940 |
Prezidenti
labot šo sadaļu| Prezidents | Termiņš |
|---|---|
| Arnolds Grēns | 1989 — 1997 |
| Tīts Nūdi | 1997 — 2001 |
| Marts Sīmanns | 2001 — 2012 |
| Neinars Seli | 2012 — 2016 |
| Urmass Sorumā | 2016 — 2024 |
| Kersti Kaljulaida | 2024 — pašlaik |
Biedru federācijas
labot šo sadaļuIgaunijas nacionālās federācijas ir organizācijas, kas koordinē visus viņu individuālo sporta veidu aspektus. Viņi ir atbildīgi par apmācību, sacensībām un sava sporta veida attīstību. Pašlaik Igaunijā darbojas 29 olimpiskās vasaras un 6 ziemas sporta federācijas, kā arī vairākas citu sporta veidu federācijas.[3]
Olimpisko sporta veidu federācijas
labot šo sadaļuSkatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Aado Slutsk. Albertville ja nüüd Barcelona (Estonian). Tallinn : Eesti Olümpiainfo, 1992. 11–12. lpp.
- ↑ Executive Board
- ↑ National Sport Federations
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Oficiālā mājaslapa
- Igaunijas profils SOK mājas lapā