Irma Stubava
Irma Irīna Stubava jeb Irīna Stubaus (1908—1999) bija latviešu aktrise un politieslodzītā.
Irma Irīna Stubava | |
---|---|
pirms 1950. gada | |
Dzimusi |
1908. gads Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) |
Mirusi |
1999. gads Rīga, Latvija |
Nodarbošanās | aktrise |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1908. gadā Rīgā kā Irīna Švāgere. Strādāja par aktrisi, apprecējās ar Arnoldu Stubavu.
Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu 1944. gada decembrī pieņēma Dailes teātrī par palīgsastāva aktrisi, līdztekus viņa strādāja par Teātra biedrības rasētāju. No 1946. gada pirmdienās Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā 70 pulcējās inteliģentu grupa, kas apsprieda galvenokārt franču literatūru, katrs sanāksmju dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki Stubavus izsekoja un 1951. gada 17. janvārī apcietināja kopā ar citiem t. s. "Franču grupas" locekļiem, apsūdzot pretpadomju literatūras izplatīšanā.[1] Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Kurts Fridrihsons, Mirdza Ersa, Ieva Birgere, Skaidrīte Sirsone, Milda Grīnfelde, Maija Silmale, Elza Stērste un Miervaldis Ozoliņš. Jau izmeklēšanas laikā 1951. gada 5. februārī Stubaviem atņēma dzīvokli Dzirnavu ielā 70 un piešķīra VDM majoram Vincam Tutinam, bet 2. jūnijā PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķā apspriede Stubavai par "pretpadomju propagandu un aģitāciju (Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58-10 panta I daļa) un piedalīšanos pretpadomju organizācijā (58-11 pants)" piesprieda desmit gadus sevišķā režīma nometnē. Ieslodzījumu viņa izcieta Minlaga nometnē Intā.[1] Pēc Staļina nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera.
Mirusi 1999. gadā Rīgā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam Undīne Adamaite. Diena 2012. gada 11. maijā
- "Franču grupa" un mākslinieks Kurts Fridrihsons[novecojusi saite] Gundega Repše, žurnāls "Studija" 2005. gada 3. janvārī
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Daina Bleiere. “FRANČU GRUPAS” TIESĀŠANA 1951. GADĀ: LIETU POLITISKAIS KONTEKSTS UN VALSTS DROŠĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBAS METODES Arhivēts 2020. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē. LATVIJAS VĒSTURES INSTITŪTA ŽURNĀLS 2017. Nr. 4 (105)