Baotou (ķīniešu: 包头, piņjiņs: Bāotóu) vai Bugata (mongoļu: ᠪᠤᠭᠤᠲᠤ, Buɣutu) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā Ķīnas ziemeļos, autonomā reģiona lielākā pilsēta un ekonomiskais centrs. Izvietojusies provinces vidusdaļā Huanhes krastā Gobi tuksneša dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Mongoliju, austrumos — ar Ulāncavu un Huhhotu, dienvidos — ar Ordosu, bet rietumos — ar Bajannūru.

Baotou / Bugata
包头 / ᠪᠤᠭᠤᠲᠤ
prefektūras līmeņa pilsēta
Baotou / Bugata
Baotou / Bugata (Ķīna)
Baotou / Bugata
Baotou / Bugata
Baotou / Bugata (Iekšējā Mongolija)
Baotou / Bugata
Baotou / Bugata
Koordinātas: 40°38′41″N 109°52′27″E / 40.64472°N 109.87417°E / 40.64472; 109.87417Koordinātas: 40°38′41″N 109°52′27″E / 40.64472°N 109.87417°E / 40.64472; 109.87417
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Autonomais reģions Iekšējā Mongolija
Rajoni; apriņķi; hošunu
Platība
 • prefektūras līmeņa pilsēta 27 768 km2
 • pilsēta 885 km2
Iedzīvotāji (2020)[1]
 • prefektūras līmeņa pilsēta 2 709 378
 • vieta 43
 • blīvums 95,4/km²
 • urbānā teritorija 1 908 600
Laika josla Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa www.baotou.gov.cn
Baotou / Bugata Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Baotou dibināta 1809. gadā. 1923. gadā uzbūvēta PekinasSuijuaņas dzelzceļa līnija ar galastaciju Baotou. 1926. gadā izveidots Baotou apriņķis. 1932. gadā Baotou piešķirtas pilsētas tiesības. 1954. gadā pēc Suijuaņas provinces likvidēšanas Baotou iekļāva Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā. Lielākā daļa iedzīvotāju ir haņi, mongoļi ir tikai ap 3%.

Ekonomika labot šo sadaļu

Baotou municipalitāte dod 21,3% no Iekšējās Mongolijas ekonomikas pienesuma. Bajanobo raktuves ir viena no pasaules lielākajām retzemju elementu ieguves vietām, 2005. gadā šeit ieguva 45% no pasaules apjoma.[2] Galvenās ražošanas nozares ir metalurģija un pārtikas rūpniecība.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu