Atbilstoši spāņu personvārdu došanas paražām šī cilvēka pirmais jeb tēva uzvārds ir Ortega, bet otrais jeb mātes — Gasets.

Hosē Ortega i Gasets (spāņu: José Ortega y Gasset;, dzimis 1883. gada 9. maijā Madridē, Spānijā, miris 1955. gada 18. oktobrī) bija spāņu filozofs un kritiķis.

Hosē Ortega i Gasets
José Ortega y Gasset
Hosē Ortega i Gasets
Personīgā informācija
Dzimis 1883. gada 9. maijā
Madridē, Spānijā
Miris 1955. gada 18. oktobrī (72 gadi)
Madridē, Spānijā
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija perspektīvisms, pragmatisms, vitālisms, historicisms, eksistenciālisms
Alma mater Madrides Komplutense Universitāte
Ietekmējies no Hermans Koens, Georgs Zimmels, Makss Šēlers, Martins Heidegers[1][2] Vilhelms Diltejs, Edmunds Huserls, Anrī Bergsons,[3] Pauls Natorps
Ietekmējis Martins Heidegers
Nozīmīgi darbi "Masu sacelšanās", "Bezmugurkaulainā Spānija"[4]
Valoda spāņu

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1883. gada 9. maijā Madridē, viņa tēvs bija laikraksta "El Imparcial" vadītājs, savukārt pats laikraksts piederēja Hosē mātes ģimenei.

Laikā no 1891. līdz 1897. gadam mācījies pie jezuītiem Malagā, kur apguvis latīņu un sengrieķu valodu. 1897.-1898. apmeklējis Deusto Universitāti Bilbao, 1898.—1904. — Komplutense Universitāti Madridē, iegūstot doktora grādu filozofijā. No 1905. līdz 1907. gadam turpinājis studijas Vācijā — Leipcigā, Nirnbergā, Ķelnē, Berlīnē un Marburgā. Tieši Marburgas Universitātē ietekmējies no vācu filozofijas skolas — neokantisma pārstāvjiem Hermana Koena, Paula Natorpa un Martina Heidegera, kā arī citiem.

Atgriezies Spānijā, 1909. gadā Ortega i Gasets kļuva par filozofijas, loģikas un ētikas profesoru, bet no 1910. gada līdz pilsoņu karam 1936. gadā bija Komplutense Universitātes Metafizikas katedras vadītājs.

1917. gadā Ortega i Gasets sāka publicēties laikrakstā "El Sol", kur eseju sērijā publicēja darbus "Bezmugurkaulainā Spānija" (España invertebrada) un "Masu sacelšanās" (La rebelión de las masas), pēdējais atnesa viņam starptautisku atzinību. 1923. gadā viņš nodibināja žurnālu "Revista de Occidente", kas darbojās līdz 1936. gadam.[3]

Sākoties pilsoņu karam, Ortega i Gasets pameta valsti, dzīvoja Francijā, Holandē, Argentīnā un Portugālē līdz Otrā pasaules kara beigām. Pēc tam dzīvojis Spānijā un Portugālē līdz pat nāvei Madridē 1955. gada 18. oktobrī.[3]

Uzskatījis, ka Rietumu civilizācijas pagrimuma cēlonis ir komunisms un fašisms.[5] Stipri ietekmējis Spānijas filozofijas domu 20. gadsimta sākumā.[1]

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 Ortega i Gasets, šķirklis LPE, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1986; 7. sējums, 358. lpp
  2. Ortega I Gasets, šķirklis Latvijas Enciklopēdiskajā vārdnīcā, Nacionālais apgāds, 2002, publicēta portālā letonika.lv, pārskatīts 01.01.2009.
  3. 3,0 3,1 3,2 "Ortega y Gasset, José." Biographies. Answers Corporation, 2006. Answers.com, pārskatīts 01.01.2009..
  4. "José Ortega y Gasset." Encyclopædia Britannica. 2009. Encyclopædia Britannica Online, pārskatīts 01.01.2009.
  5. Ortega i Gasets, šķirklis enciklopēdiskajā izdevumā "Ideju vārdnīca" (The Hutchinson Dictionary of Ideas, Helicon Publishing Ltd, 1994), Zvaigzne ABC, Rīga; 390. lpp

Ārējās saites labot šo sadaļu