Pragmatisms ir filozofiska tradīcija, kurā uzskata, ka teorija jāapvieno ar praksi. Tā izveidojās 19. gadsimta beigās, savu lielāko uzplaukumu sasniedza 20. gadsimtu sākumā. Pragmatismā tiek uzskatīts, ka teorijas lietderīgums ir balstīts tajā, kāds ir tās praktiskais pielietojums.

Galvenajiem pragmatisma aizsācējiem un teorētiķiem — Čārlzam Pīrsam, Viljamam Džeimsam un Džonam Djūijam — bija dažādi skatījumi par to, kādam jābūt pragmatismam, tomēr viņus visus vienoja ideja, ka teorija un prakse nedrīkstētu būt nošķirtas.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu