Malaga

pilsēta Spānijā

Malaga (spāņu: Málaga) ir ostas pilsēta Spānijas dienvidos, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidos, Malagas provincē. Pilsēta atrodas Vidusjūras krastā, Costa del Sol piekrastē. Tā ir Malagas provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta.

Malaga
Pilsēta
Málaga
Malaga
Karogs: Malaga
Karogs
Ģerbonis: Malaga
Ģerbonis
Malaga (Spānija)
Malaga
Malaga
Koordinātas: 36°43′10″N 4°25′12″W / 36.71944°N 4.42000°W / 36.71944; -4.42000Koordinātas: 36°43′10″N 4°25′12″W / 36.71944°N 4.42000°W / 36.71944; -4.42000
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Autonomais apgabals Andalūzija
Province Malagas province
Dibināta ap 1000. g.p.m.ē.
Platība
 • Pilsēta 398 km2
 • urbānā teritorija 827 km2
Augstums 11 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • Pilsēta 586 384
 • blīvums 1 429,7/km²
 • aglomerācija 1 628 973
Mājaslapa www.malaga.eu
Malaga Vikikrātuvē

Pilsētas saimniecība galvenokārt balstās uz tūrismu un lauksaimniecību. Malaga ir spāņu gleznotāja Pablo Pikaso un spāņu aktiera Antonio Banderasa dzimtā pilsēta. Malaga ir Spānijas dienvidu reģiona galvenais saimniecības un finanšu centrs, kā arī ceturtā saimnieciski aktīvākā Spānijas pilsēta pēc Madrides, Barselonas un Valensijas.

Pilsētu ap 1000. gadu p.m.ē. dibinājuši feniķieši, nosaucot par Malaku (Malaka). Pilsētas nosaukums, iespējams, cēlies no vārda "sāls" feniķiešu valodā, jo pilsētā nodarbojās ar zivju sālīšanu.

Apmēram septiņus gadsimtus vēlāk Malagu no Kartāgas atkaroja romieši, bet no V gadsimta tā bija Vestgotu Karalistē.

VIII gadsimtā pilsētu ieņēma mauri un Malaga kļuva par ievērojamu tirdzniecības centru. Pēc Omejādu dinastijas beigām Malaga kļuva par nelielas no Kordovas atkarīgas mauru valsts galvaspilsētu.

1487. gadā Malagu ieņēma kristieši.

Spānijas Pilsoņu kara laikā Malagu smagi bombardēja Franko spēki.

20. gadsimta 60. gados pilsētas saimniecība atdzīvojās, jo jūras piekrastē strauji attīstījās tūrisms.

Malagā dzimuši:

  1. 2023. gada Spānijas municipālais reģistrs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu