Horvātijas vēsture

Horvātijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Horvātijas teritorijā.

Horvātija (Croat Duchy) un citas Balkānu valstis ap 850. gadu.

Horvātija Austrumromas impērijas sastāvā (1025).

Horvātija sadalīta starp Hābsburgu un Osmaņu lielvalstīm (1683).

Romas impērijas provinces

Romas laikā mūsdienu Horvātijas teritorija bija sadalīta starp Dalmācijas un Panonijas provincēm. 293. gadā imperators Diokletiāns savā dzimtajā Salonas pilsētā (tagad Splita) pavēlēja celt milzu pili, kura kļuva par imperatora rezidenci. 7. un 8. gadsimtā Horvātiju ieņēma avāri un slāvi.

Viduslaiku Horvātija

1091. gadā pēc Horvātijas karaļa Stepana II nāves Ungārijas karalis Lāslo I Ārpāds pieteica pretenzijas uz Horvātijas karalistes troni. 1102. gadā Horvātija tika apvienota personālūnijā ar Ungāriju. No 1420. līdz 1797. gadam Dalmācija un Istrija bija Venēcijas Republikas sastāvā.

Hābsburgu monarhijas sastāvā

Pēc Ungārijas sakāves 1526. gada Mohāčas kaujā Horvātija nokļuva Hābsburgu monarhijas pakļautībā. Osmaņu impērija pakāpeniski iekaroja gandrīz visu Horvātijas un Slavonijas teritoriju. Pēc uzvaras Lielajā turku karā 1699. gada Karlovicas līgumā Hābsburgu monarhija atguva tagadējās Horvātijas teritoriju. 1776. gadā par Horvātijas galvaspilsētu kļuva Agrama (pirms tam galvaspilsēta bija Varaždina). 1797. gadā arī Dalmāciju iekļāva Austrijas Impērijas sastāvā. Krievijas Impērijas atbalstītās Serbijas un Austroungārijas konflikts izraisīja Pirmo pasaules karu, kura laikā horvāti karoja Austroungārijas pusē.

• 
  Horvātija kā Austroungārijas lielvalsts ungāru kroņa daļa (Transleithania).
• 
  Horvātu karaliste un citas zemes (1868).
• 
  Horvātijas teritorija un etniskais sastāvs pēc Trianonas miera līguma (1920).

Dienvidslāvijas sastāvā

Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada decembrī izveidojās Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaļvalsts. Dalmācijas lielākās pilsētas Rijeka un Zadara starp kariem bija Itālijas teritorijā. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada aprīlī Horvātijā iebruka vācu, itāļu un ungāru karaspēks, okupētajā teritorijā izveidojās Horvātijas Neatkarīgā valsts, kuras sastāvā iekļāva arī Bosniju un Hercegovinu.

1945. gada 29. novembrī tika izveidota Dienvidslāvijas Demokrātiskā Federācija, ko 1946. gadā pārdēvēja par Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku, vēlāk par Dienvidslāvijas Sociālistisko Federālo Republiku.

Tās sastāvā bez Horvātijas ietilpa arī Bosnija un Hercegovina, Serbija, Maķedonija, Melnkalne un Slovēnija.

• 
  Serbu, horvātu un slovēņu karalistes sastāvā (1920-1922)
• 
  Otrā pasaules kara laikā izveidotā Horvātijas Neatkarīgā valsts (1941-1945)
• 
  Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sastāvā (1945-1992)

Horvātijas Republika

1991. gada 25. jūnijā Zagrebā Horvātijas parlaments pasludināja Horvātijas valsts neatkarību. Pēc DSFR sabrukšanas 1991. gadā sākās Horvātijas karš un Bosnijas karš (1992—1995). Pēc kara beigām 1995. gadā serbi atstāja Krainas teritoriju.