Horezma

oāzes reģions Centrālāzijā

Horezma vai Horezmija (persiešu: خوارزم‎, Xvârazm) ir liels oāzes apgabals un vēsturisks reģions Amudarjas (Oksas) lejtecē Centrālāzijā, mūsdienu Turkmenistānas un Uzbekistānas teritorijā. Sākotnēji Horezmas iedzīvotāji pēc reliģijas bija zoroastristi, vēlāk musulmaņi.

 Arāla
jūra
Ustjurts
Kizilkums
Horezma
Karakums
Horezmas oāzes satelītuzņēmums 2009. gadā
Horezmas lielvalsts 1220. gadā
Aladīna Tekeša mauzolejs pie Urgenčas (1200)

Vēsture labot šo sadaļu

Aptuveni 550. gadā p.m.ē. Kīrs Lielais Horezmu iekļāva Ahemenīdu impērijas sastāvā, pēc 4. gadsimta p.m.ē. tā nokļuva helēniskās kultūras ietekmē.

No 3. līdz 7. gadsimtam m.ē. Horezmā valdīja persiešu Sasanīdu impērijas valdnieki.

Pēc islāma ieviešanas Horezma bija arābu Umajādu kalifāta (661-750), vēlāk Abāsīdu kalifāta sastāvā. Ap 787. gadu Horezmā dzimis matemātiķis Al-Horezmī, no viņa vārda cēlies termins "algoritms". Tāpat Horezmā dzimis viens no ievērojamākajiem viduslaiku zinātniekiem Bīrūnī (973–1048), kas pēc Horezmas iekļaušanas Gaznevīdu impērijas sastāvā 1017. gadā piedalījās tās valdnieku karagājienos pret Indijas valstīm.

1042. gadā Horezmu pakļāva Seldžuku turki, 1194. gadā Horezmas valdnieks Aladīns Tekešs uzvarēja turku sultānu un pakļāva visu mūsdienu Irānas un Irākas teritoriju, nodibinot Horezmšahu dinastiju, kas valdīja līdz 1231. gadam. 13. gadsimtā Horezmu pakļāva Mongoļu impērija, 14. gadsimtā Timurīdu lielvalsts, pēc tās sabrukuma 1511. gadā izveidojās neatkarīga Hivas haniste. Tās hani bija attāli Čingishana pēcteči. Pēc Amudarjas gultnes maiņas galvaspilsētu 1598. gadā pārcēla uz dienvidiem — Hivu. 1740. gada septembrī Hivu uz neilgu laiku pakļāva Sefevīdu šahs.

1873. gadā, Krievijas Turkestānas iekarošanas kampaņas gaitā hanistei uzbruka 13 000 krievu kareivju, kas 10. jūnijā ieņēma Hivu. Ar samazinātu teritoriju haniste kļuva par Krievijas protektorātu. 1894. gadā to kopā ar Buhāras emirātu iekļāva Krievijas Impērijas muitas zonā.

Lokalizācija labot šo sadaļu

Horezma atradās Amudarjas lejtecē pie Arāla jūras, lielākā pilsēta bija Urgenča. Tā robežojās ar Margiānas, Sogdiānas un Partijas reģioniem.

Zīda ceļš labot šo sadaļu

Cauri Horezmai veda Zīda ceļš no Senās Ķīnas uz Romas impēriju, vēlāk Bizantiju.